Amfotēriskums jeb amfoteritāte (grieķu: amphoteros — 'abējāds")[1] ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem. Šādām vielām atkarībā no apstākļiem piemīt kā skābas, tā bāziskas īpašības,[2] respektīvi, tādas vielas spējīgas reaģēt kā ar bāzēm, tā skābēm.
Amfotēriskuma jēdzienu kā vielu divējādas uzvedības raksturojumu ieviesa franču ķīmiķi Žozefs Luijs Gē-Lisaks un Luijs Žaks Tenārs (Louis Jacques Thénard) 1814. gadā, bet šo jēdzienu precizēja vācu ķīmiķis Arturs Hančs (Arthur Rudolf Hantzsch), izmantojot skābju un bāzu mijiedarbības vispārīgo ķīmisko teoriju.
Pie amfotērajiem hidroksīdiem pieder tādu elementu kā alumīnijs un cinks hidroksīdi.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
