From Wikipedia, the free encyclopedia
Mušmiru dzimta (Amanitaceae) pieder bazīdijsēņu atmateņu rindai un ir viena no pazīstamākajām un pētītākajām sēņu dzimtām.[1][2]
Amanitaceae | |
---|---|
Sarkanā mušmire (Amanita muscaria). | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Apakšklase | Agaricomycetidae |
Rinda | Atmateņu rinda (Agaricales) |
Dzimta | Mušmiru dzimta (Amanitaceae) |
Iedalījums | |
| |
Amanitaceae Vikikrātuvē |
Saskaņā ar Catalogue of Life (CoL), 2021. gada septembrī tajā ietilpa 8 ģintis ar 789 sugām (707 no tām Amanita ģintī),[3] no kurām Latvijā atrastas, lietojot CoL 2021. gada rudenī pieņemto klasifikāciju, divu ģinšu pārstāves: mušmires (Amanita) un gļotaines (Limacella).[4]
Dzimta sastāv galvenokārt no plašās mušmiru ģints (Amanita), bet ietver arī mazākās ģintis Amarrendia, Catatrama, gļotaines (Limacella), Limacellopsis, Saproamanita un Zhuliangomyces. Pazemē augošās trifeļveida Amarrendia, kā arī agrākā Torrendia tiek uzskatītas arī par Amanita sinonīmiem, bet vizuāli ir diezgan atšķirīgas, jo tās ir sekotioīdi — pārejas forma starp bazīdijsēnēm un pūpēžiem, un aug planētas sausajos reģionos, kur šāda forma ir efektīvāka.[5] Pēc CoL klasifikācijas Torrendia iekļauta mušmiru ģintī. Kā parasti sēnēm, klasifikācija vēl ir nestabila un no 8 dzimtas ģintīm trīs izveidotas pēc 2015. gada.
Kā atsevišķu mušmiru dzimtu to pirmais klasificēja Kristiāns Pēšons 1797. gadā, par tipisko sugu izvēloties sarkano mušmiri.[6] Nosaukuma izcelsme precīzi nav zināma, visbiežāk piemin hipotēzi par Amanona kalnu Turcijā.[7]
Vēsturiski dzimtā bijušas iekļautas arī ģintis Pluteus Fr.V, Volvariella Speg.,[8] Rhodotus Maire un Termitomyces R. Heim, kuras vēlāk atzītas par atsevišķām. 2007. gadā notika mēģinājums iekļaut mušmiru dzimtu jumteņu dzimtā (Pluteaceae), tomēr ģenētiskie pētījumi to neapstiprināja.[9]
Dzimtas kopējo aprakstu pamatā veido mušmiru un gļotaiņu ģinšu apraksti, jo šīs divas ģintis ir plašākās un viņu pastāvēšana jau sen netiek apstrīdēta.[5] Daudzo izņēmumu dēļ vairums pazīmju neattiecas uz visām sugām un pat ģintīm.[9]
Sugas parasti sastopamas mežos, vairums ir mikorizas sēnes, tomēr Saproamanita un dažas citas sugas ir saprofīti. Raksturīga augļķermeņu parādīšanās no olveidīgas struktūras, ko veido kopējais plīvurs.
Mušmiru dzimtas sēnes izceļas ar lapiņu audu spoguļattēla simetriju šķērsgriezumā no cepurītes virsmas līdz lapiņas brīvajai šķautnei, un šo audu izliekšanos prom no šķērsgriezuma līnijas. Tikai šai dzimtai raksturīgas arī īpašas uzpūstas šūnas — akrofizalīdas, kuras parasti atrodas hifu galos. Viņas saglabājas arī pēc kulināras apstrādes un pārstrādes kuņģī, kas vēlāk palīdz mediķiem noteikt saindēšanās iemeslu.[5]
Sastopamas visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.[11] Amarrendia, Torrendia un Catatrama atrastas tikai vai gandrīz tikai Austrālijā, citas ģintis lielākā vai mazākā skaitā sastopamas visā pasaulē.
Šajā dzimtā ir viena suga, kas jau sen augstu novērtēta ēdamības un garšas dēļ — Eiropas dienvidos augošā cēzarmušmire (Amanita caesarea),[7] dažas ēdamas, bet ar ierobežotu vērtību, kā Latvijā biežās sarkstošā mušmire, dzeltenbrūnā makstsēne un pilošā gļotaine, un daudzas indīgas un nāvējoši indīgas sugas. Vairāk nekā puse smago sēņu saindēšanās gadījumu pasaulē notiek ar šīs dzimtas sugām, īpaši bīstamas ir zaļā mušmire (Amanita phalloides), baltā mušmire (Amanita virosa) un Eiropā pavasaros augošā Amanita verna.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.