Aizmiršana ir informācijas dzēšanās no atmiņas. Tas ir ļoti svarīgs psihofizioloģisks process, jo visu atcerēties nav iespējams un tas būtu pat kaitīgi.
Viens no pirmajiem aizmiršanas procesus pētījis vācu psihologs Hermanis Ebinghauss (Hermann Ebbinghaus) 1885. gadā. Viņa vārdā nosaukta "Ebinghausa līkne" - aizmirstā materiāla daudzuma atkarība no pagājušā laika. Aizmiršanas līkne raksturo informācijas reproducēšanas apjoma dinamiku laika periodā, tūlīt pēc iegaumēšanas un turpmākos secīgos laika intervālos. Sākumposmā līkne ir dilstoša un beigu posmā ir nedaudz augoša.
Pilnīgu atmiņas zudumu sauc par amnēziju, bet daļēju - par hipomnēziju. Atmiņas zudumam var būt dažādi cēloņi - traumas, vitamīnu trūkums (sk. Korsakova sindroms), smadzeņu slimības. Ļoti reti ir sastopama anomāla atmiņas saasināšanās (hipermnēzija), kad cilvēks tikai ar lielām pūlēm spēj kaut ko aizmirst. Atsevišķi izdalāma tā saucamā bērnības amnēzija, kas ir visiem cilvēkiem - ļoti agras bērnības notikumus nav iespējams atcerēties. Tas tiek izskaidrots ar nenobriedušu smadzeņu hipokampa nepilnīgu darbību vai atšķirīgiem atmiņas "kodēšanas" mehānismiem agrā bērnībā.
- Amnēzija (patoloģisks atmiņas zudums)
- Lēta (aizmirstības upe grieķu mitoloģijā)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
