From Wikipedia, the free encyclopedia
Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem,[1] tagad partijas "Vienotība" biedrs.
| Aigars Štokenbergs | |
|---|---|
 Aigars Štokenbergs 2006. gadā | |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Krišjānis Kariņš |
| Pēctecis | Jurijs Strods |
| Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2007. gada 19. oktobris | |
| Prezidents |
Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Māris Kučinskis |
| Pēctecis | Edgars Zalāns |
| Latvijas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris | |
| Prezidents |
Valdis Zatlers Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Mareks Segliņš |
| Pēctecis | Gaidis Bērziņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 29. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
Tautas partija (?-2007) SCP (2008-2011) Vienotība (kopš 2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Štokenberga |
| Profesija | jurists, ekonomists, uzņēmējs |
| Augstskola |
LVU Banku augstskola |
A. Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigām divus gadus strādājis Latvijas PSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu. 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma A. Štokenbergu iecēla par LPSR tautas tiesnesi.[3]
1999. gadā A. Štokenbergs absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]
Darbojies nekustamo īpašumu biznesā. 2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis A. Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.[5]
Politikā iesaistījies kā Andra Šķēles izveidotās Tautas partijas biedrs, 2004. gadā kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[6] bet 2006. gada aprīlī, pēc "Jaunā laika" aiziešanas no valdības, ieņēma Ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā.
2006. gada oktobrī A. Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā A. Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš par valdības un savas partijas kritiku tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[7] 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[8]
2010. gada oktobrī A. Štokenbergs tika ievēlēts 10. Saeimā, kas uz pirmo sēdi sanāca 2. novembrī. 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska 2. Ministru kabinets, kurā A. Štokenbergam tika atvēlēts tieslietu ministra amats, sakarā ar ministra pienākumu uzņemšanos, viņš uz laiku nolika deputāta mandātu.
Kandidējot ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, A. Štokenbergs saņēma visvairāk (6212) svītrojumu, un, lai arī sarakstā bija iekļauts ar pirmo numuru, palika pēdējais un netika ievēlēts.[9]
Pēc aktīvas politiskās darbības beigām A. Štokenbergs atkal ir pievērsies uzņēmējdarbībai.[10] 2012. gada maijā satiksmes ministrs Aivis Ronis iecēla A. Štokenbergu par AS "Pasažieru vilciens" valdes locekli.[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
