Priekšējais vēdera-sānu kauls

Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL)^[1] ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.

AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu).

AVL antiarhiem mediāli robežojas savā starpā labais un kreisais kauls (savienojuma vietā labā kaula mala uzguļ uz kreisā kaula malas), kā arī priekšējā mediālajā stūrī robežojas ar pāra vai nepāra pusmēness kaulu (Sm), un aizmugurējā mediālajā stūrī ar vidējo vēdera kaulu (MV). Artrodirām AVL kauli savā starpā nesaskaras, bet mediāli robežojas ar priekšējo vidējo vēdera kaulu (AMV) un pakaļējo vidējo vēdera kaulu (PMV). Citām bruņuzivīm AVL kauli savā starpā var robežoties (piemēram, fillolepīdiem) vai arī nerobežoties (piemēram, aktinolepīdiem). Aizmugurē AVL robežojas ar pakaļējo vēdera-sānu kaulu (PVL). Kaula augšējā mala antiarhiem robežojas ar priekšējo sānu-muguras kaulu (ADL). Artrodirām AVL laterālā mala robežojas ar spinālo kaulu (Sp), bet priekšējā mala ar interlaterālo kaulu (IL). Savienojuma šuvju vietās AVL kauls uzguļ pārējiem kauliem, ar kuriem tas robežojas.

Antiarhu AVL

Antiarhiem AVL sastāv no divām sienām — sānu sienas un vēdera sienas. abas sienas atrodas apmēram taisnā leņķī viena pret otru. No ārpuses šo robežu iezīmē gareniska riba, kas nodala vienu sienu no otras. Jo saplacinātāka (horizontāli) zivs, jo šaurāka ir sānu mala. Attiecīgi, pēc šo malu platuma proporcijas var spriest par zivs saplacinātības pakāpi.

AVL sānu siena ir īsāka par vēdera sienu. Kaula priekšpusē sānu siena sākot no priekšējā augšējā stūra strauji sašaurinās, veidojot ieliektu malu, kas norobežo žaunu apgabalu. AVL priekšējo daļu līdz sānu sienas priekšējam augšējam stūrim sauc par subcefālo nodalījumu, jo tas robežojas ar zivs galvas vairogu.

Uz sānu sienas priekšējā daļā subcefālā nodalījuma rajonā atrodas krūšu spuras piestiprināšanās vieta. To veido salīdzinoši liels, gareniski izstiepts, ovāls padziļinājums bez ornamentējuma. Tā priekšpusē atrodas locītavas padziļinājums — fossa articularis pectoralis. Asterolepidīdiem fossa art. pect. augšā, priekšpusē un apakšā no pārējās virsmas nodalīts ar izvirzītu apmali — margo limitans. Fossa art. pect. virsma ir stipri ieliekta. Padziļinājuma priekšējā daļā, kā bļodā, atrodas liels izaugums — processus brachialis. Šis izaugums sastāv no divam daļām, no proksimālās daļas pars pedalis, (p. ped.) un distālās daļas pars condyloidea (p.co.). Pars pedalis sadala locītavas padziļinajumu divās daļās — augšējā (dorsālajā) un apakšējā (ventrālajā). Priekšpusē pars pedalis ir plāns, bet aizmugurējā daļā paliek biezāks tā, ka šķērsgriezumā tam ir izstiepta trīsstūra forma. Pars condyloidea pēc formas atgādina puslodi, kuras izliektā daļa vērsta fossa. art. pect. vizienā un uz priekšu. Pars condyloidea aizmugurējā plakanā daļa ir vērsta laterāli un atpakaļ. P. co. ar izliekto pusi ir savienots ar p. ped., kurš to sadala dorsālajā un ventrālajā daļā. P. co. priekšpusē atrodas trīsstūrveida padziļinājums, kas būtībā ir p. ped. priekšējās malas distālais turpinājums. Pie šī trīsstūrveida padziļinājuma stiprinās peldspuras atvelkošā muskuļa proksimālais gals. Uz p. co. plakanās virsmas atrodas liels piltuvveida padziļinājums. Šis padziļinajums iet cauri p. co. un p. ped., un pēc tam šauras spraugas veidā ieiet AVL sānu sienā, kur tas savienojas ar rostrokaudālo kanālu. Šajā piltuvē atradās plecu joslas priekšējās daļas skrimslis. Tas bija savienots ar krūšu spuras skrimšļa endoskeletu. Uz augšu un apakšu no šīs piltuves atrodas vēl daži sīki padziļinājumi, kas pēc Grosa domām kalpoja par muskuļu piestiprināšanās vietu. P. co. aizmugurējā siena un p. ped. platā aizmugurēja daļa veido vienotu atpakaļ vērstu sieniņu ar gludu virsmu.

Aiz processus brachialis AVL sānu sienā atrodas diezgan liela ovāla vai apaļa aksiāla atvere (f. ax.). Caur šo atveri no zivs ķermeņa uz krūšu spuru gāja asinsvadi un nervi, kā arī krūšu suras pievelkošais muskulis. Fossa articularis pectoralis virsma kopā ar processus brachialis veidoja locītavu ar krūšu spuru, kuras proksimālie kauli Cd₁ un Cv₁ no augšas un apakšas apņēma p. co. daļu, un tadējādi spura varēja veikt horizontālas kustības piespiežoties pie ķermeņa vai atvelkoties no tā.

AVL iekšējā virsma ir gluda. Arī šeit var konstatēt robežu starp vēdera un sānu sienu, taču tā nav tik izteikta kā uz ārējās virsmas. Tuvu priekšējam galam apmēram priekšējā augšējā stūra līmenī iet priekšējā šķērseniskā ķīļa apakšējā sānu daļa. Ķīlis sākas pie sānu sienas augšējā priekšēja stūra un iet gandrīz vertikāli uz leju, pāriet uz vēdera sienas daļu un pie mediālās malas savienojas pretējā AVL kaula ventrālo daļu. Priekšējā šķērseniskā ķīļa visaugstākā daļa atrodas savienojuma vietā starp sānu un vēdera sienām. Pašā stūrī, gandrīz pie ķīļa pamatnes atrodas rostrokaudālā kanāla (rc) atvere, kura aizmugurējā atvere atrodas uz ķīļa kaudālās sienas, netālu no aksiālās atveres (f. ax.). No rostrokaudalā kanāla atiet vairāki atzarojumi. Pats priekšējais un platākais atzarojums iet priekšējā-sānu un ventrālā virzienā, un atveras sīkā kanālā ventrāli no margo limitans. Citi tievi atzarojumi ieiet kaulaudos, kas aptver priekšējo atzarojumu. Viens vai divi īsi atzarojumi iet uz piltuves proksimālo galu. Pēc Stenšo domām rostrokaudālais kanāls un no tā atejošie atzari saturēja asinsvadus un, iespējams, artērijas, kas apasiņoja locītavas apgabalu un, iespējams, arī krūšu spuras proksimālo daļu. Kanāli vareja iekļaut sevī arī nervus, kas inervēja atvelkošo muskuli. Šim mērķim varēja kalpot kanāla priekšējais atzarojums, kas atveras fossa axillaris priekšējā ventrālajā daļā.

Artrodiru AVL

Artrodirām AVL kauls ir vienkārš, plakans un veido tikai vēdera sienu. Mediālā mala tam ir izliekta, bet sānu (laterālā) mala ieliekta.

Atsauces

1. E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 24. lpp. ISBN 9984-516-54-7