Remove ads
Ķeipenes pagasts ir viens no Ogres novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Mazās Juglas krastā. Robežojas ar sava novada Suntažu, Lauberes, Madlienas un Taurupes pagastiem, Cēsu novada Zaubes pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.
| Ķeipenes pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Ogres novads | |||||
| Centrs: | Ķeipene | |||||
| Kopējā platība:[1] | 87,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 83,9 km2 | |||||
| • Ūdens: | 3,4 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 831 | |||||
| Blīvums (2024): | 9,9 iedz./km2 | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Vilnis Sirsonis | |||||
 Ķeipenes pagasts Vikikrātuvē | ||||||
Remove ads
Upes
Mazā Jugla, Abza, Sivēnurga, Pečorīte
Ezeri
Pečoru ezers, Plaužu ezers, Bitēnu ūdenskrātuve, Abzes ezers.
Ķeipenes pagasts
Iespējams, ka savu nosaukumu Ķeipene ir ieguvusi no Rīgas domkapitula kanoniķa Kaipena vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gadsimta vidū, domkapituls šo īpašumu bija nopircis no Livonijas ordeņa vasaļa Pētera fon Borha. Ķeipenes pagastu izveidoja pēc 1866. gada muižu pagastu reformas. Madlienas draudzes novada ziemeļos atradās Ķeipenes muiža, kuras centrs bija Rīgas—Ērgļu un Līgatnes—Skrīveru ceļu krustojumā. 1743. gadā, apvienojot astoņas zemnieku saimniecības, šajā vietā nodibināja Jaunķeipenes muižu (Neu-Kaipen). Mūsdienās Ķeipenē redzami vairs tikai Jaunķeipenes muižas kungu mājas drupu fragmenti. Bijušajā Jaunķeipenes muižas parkā jeb Kapkalnā saglabājušies vairāki introducēti svešzemju koki. Netālu no parka ir bijušā brūža ēka, tagadējie Brūmeri. Ar muižas apkaimi saistās vairāki interesanti vēsturiski vietvārdi — Danču placis, Zaļais avots, Biķerkalns, Grāfienes grava un citi. Pečoru ezera dienvidu krastā ir Kārkla kalns. Apmēram 4 km no Ķeipenes uz Taurupes pusi Rīgas—Ērgļu ceļa labajā pusē ir Šķērstēnu pilskalns un tam atbilstošais kulta kalns — Baznīckalns. Te kādreiz bijusi Šķērstēnu muižiņa (Seehof). Vecķeipenes muiža (Alt-Kaipen) atradās Madlienas pagastā, tā nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā.
1920. gada zemes reformas laikā Ķeipenes pagasta Jaunķeipenes muižu sadalīja 111 vienībās 1329 ha kopplatībā (muižas centra ēkas piešķīra pagastam), Vecķeipenes muižu 28 vienībās 445 ha kopplatībā, Madlienas mācītājmuižu piecās vienībās 123 ha kopplatībā.[3] 1935. gadā Ķeipenes pagasta platība bija 120 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeipenes un Jaunķeipenes ciema padomes, bet pagastu 1945. gadā likvidēja.
Kastrānes pagasts
Kastrānes pagasts izveidojās Suntažu draudzes novadā. Bijušās Kastrānes muižas centrs atrodas tagadējā Upespilī, savukārt Krupu pusmuižas ēkā 1923. gadā pēc pārbūves ierīkoja Kastrānes pagasta namu, ko sāka dēvēt par Kastrānes ciemu (tagad Diedziņš). Iepretim Kastrānei Mazās Juglas labajā krastā, Skubiņu kalnā bijusi 18. gadsimta apbūve. Tagad šeit saglabājusies vairs tikai dzīvojamā ēka un klētiņa. Upes krastā atrodas arī Skubiņu viduslaiku kapsēta, kas liecina, ka šī apkaime bijusi apdzīvota jau kopš seniem laikiem. 5 km no Kastrānes uz Ķeipenes pusi atrodas Vatrāne, kas pirmo reizi pieminēta Poļu—zviedru kara laikā (1600—1629). Zviedru Vidzemes laikā Vatrānes muižas (Wattram) centrā Suntažu draudzes novada teritorijā izveidojās ciems, kas pieminēts 1698. gadā. Ap Vatrānes muižu bijis parks, kas pieminēts 1759. gadā. 1834. gadā muiža nonāca Tranzē dzimtas īpašumā. 1905. gada nemieros muižu nodedzināja, vēlāk atjaunoja. Vatrānes muižas pēdējais īpašnieks bija profesors Pauls Sokolovskis. 1988. gadā muižas ēka nodega. No Vatrānes uz Suntažu pusi atrodas Skoliņa — bijusī Vatrānes pirmās pakāpes pamatskola. Tās pirmsākumi saistās ar 1871. gadu, kad Lieldesu mājās skolotāja darbu sāka Indriķis Indriksons, jo īsto skolas ēku uzcēla 1876. gadā. Vēl tālāk uz Suntažu pusi pie Gauriņu mājām uz Mazās Juglas bijušas J. Krišjāņa Vatrānes ūdensdzirnavas.
1920. gada zemes reformas laikā Kastrānes muižu sadalīja 73 vienībās 170 456 ha kopplatībā, Vatrānes muižu ar Mārciņiem 79 vienībās 1512,18 ha kopplatībā.[4] 1932. gadā pagasta platība bija 12 950 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Katrānes ciema padomi, bet pagastu 1945. gadā likvidēja.
Pēc apvienošanas
1965. gadā Ķeipenes ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kastrānes ciema (agrākā Kastrānes pagasta). 1990. gadā Ķeipenes ciemu reorganizēja par tagadējo Ķeipenes pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Ievērojamas vietas un objekti
- Kino muzejs Ķeipenes dzelzceļa stacijā. Ekspozīcija, kas veltīta kino dižgariem un Sergejam Eizenšteinam. Turpat apskatāma 2000. gada starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" ietvaros uzbūvētā bāka. Uz bākas uzstādītas 66 pastkastītes pasaules kino personībām, kurām iespējams nosūtīt arī pastu.
- Ķeipenes parks — 2,8 ha plašajā parkā aug 14 svešzemju koku stādījumi, no kuriem ievērojamākie ir pelēkie riekstkoki, kas sasniedz 2,9 m un 3,4 m apkārtmēru. Parku 19. gadsimtā ierīkoja muižas īpašnieks Lēviss of Menārs.
- Šķērstēnu pilskalns — kalnam ir lēzena, pret Plaužu ezeru vērsta ziemeļu nogāze un stāva, ar mežu apaugusi dienvidu nogāze. Pilskalnā saglabājušies senie nocietinājumu vaļņi un pārrakumi.
- Klētnieku senkapi Ķeipenes centrā pie vecajām muižas klētīm.
- Ķeipenes valnis — ap 7 km garš un līdz 1 km plats paugurains masīvs, kas līdz 50 m paceļas virs tuvējās apkārtnes. Tā augstākās vietas atrodas Kārklu kalnā (142,2 m virs jūras līmeņa) un Lakstenes kalnā (153,1 m virs jūras līmeņa). No Ķeipenes vaļņa paveras gleznainas Vidzemes augstienes ainavas.[6][7]
- Dižkoki
- Baložu ozols — stumbra apkārtmērs 7,2 m, koks ir 26 m augsts, vainaga projekcija 22 x 24 m.
- Ķeipenes skolas ozols — koks ar stumbra apkārtmēru 6,2 m.
- Vāķēnu ozols — apkārtmērs 6,1 m.
- Rubeņu ozols — apkārtmērs 6 m.
- Jaunrīgu ozoli — apkārtmērs 5,5 m un 5,4 m, resnākais no tiem dalās sešos žuburos.
- Kaukuru ozols — stumbra apkārtmērs 5,2 m.
Remove ads
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Apdzīvotās vietas: Ķeipene, Vatrāne, Diedziņš. Pagasta centrs ir Ķeipenē.
Ievērojamas personības
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kastrānes pagastā dzimuši:
- Jānis Jirgens (1871—1948), pedagogs, politiķis
Transports
Cauri pagastam iet ceļi Rīga — Ērgļi (P4) un Skrīveri — Līgatne (P32).
Ķeipenes pagastā ir divas izglītības iestādes — Ķeipenes pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte" un Ķeipenes pamatskola.
.png){kind=small}
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads