From Wikipedia, the free encyclopedia
Āris Auders (dzimis 1962. gada 10. februārī Rīgā, miris 2017. gada 12. jūlijā) bija latviešu ārsts un dārzkopis, Latvijas veselības ministrs (2002—2003).
Āris Auders | |
---|---|
Latvijas veselības ministrs | |
Amatā 2002. gada 7. novembris — 2003. gada 10. aprīlis | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs | Einars Repše |
Priekštecis | Viktors Jaksons |
Pēctecis | Ingrīda Circene |
| |
Dzimšanas dati |
1962. gada 10. februārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Miršanas dati | 2017. gada 12. jūlijā (55 gadu vecumā), Latvija |
Tautība | Latvietis |
Politiskā partija | "Jaunais laiks" |
Dzīvesbiedrs(-e) | Agija Audere |
Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
1980. gadā pabeidza mācības Rīgas 49. vidusskolā, no 1980. līdz 1986. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā, papildinājās Kalifornijas Universitātes Sandjego (UCSD) Medicīnas skolā ASV, un Bernes Universitātē Šveicē.
No 1988. gada jūnija līdz 1997. gada maijam bija neiroķirurgs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, 1997. gada pirmajā pusē arī Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieks. No 1997. gada līdz 2002. gada novembrim vadīja Mugurkaula ķirurģijas centru Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.[1]
2002. gada 7. novembrī kā partijas "Jaunais laiks" pārstāvis kļuva par Latvijas īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Einara Repšes valdībā, 2003. gada 16. janvārī — par veselības ministru. 2003. gada 10. aprīlī viņš demisionēja pēc KNAB ierosinātās krimināllietas par Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos.[2] Ā. Auderu ministra amatā nomainīja Ingrīda Circene.
Pēc aiziešanas no medicīnas Auders pievērsās dārzkopībai savā mājā Plieņciemā, radīja jaunu Sibīrijas egles šķirni Snake Auders ("Čūska Auders") un uzrakstīja grāmatu "Dārzs" par dekoratīvo dendroloģiju. 2012. gadā kopā ar D. Spaiseru izdeva skujukoku šķirņu un sugu rokasgrāmatu, kurā apkopota informācija par 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.