Ziemeļu un Dienvidu dinastijas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļu un Dienvidu dinastijas ir posms Ķīnas vēsturē no 420. līdz 589. gadam, kas sākās pēc tam kad dienvidos sabruka Dzjiņu dinastija, bet ziemeļos par varu cīnijās jaunās barbaru dinastijas. Šis laiks ir nestabilā Sešu dinastiju laika (220.-589.) beigu posms.
Lai arī Ķīnu plosīja politiskie un militārie konflikti, šajā laikā Ķīnas kultūra sasniedza jaunas virsotnes. Ta kā Ķīnas dienvidi attīstīja sakarus ar mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā esošajām valstīm, Ķīnā ienāca Indijas kultūra, valstī izplatījās Mahājānas budisms un daoisms. Šajā laikā notika ievērojama haņu migrācija uz teritorijām dienvidos no Jandzi upes, arī ziemeļu teritorijās ienākušie barbari pieņēma ķīniešu kultūru.