Ziemeļu olings
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļu olings, arī kuplastes olings (Bassaricyon gabbii) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon). Ziemeļu olings mājo Centrālamerikas lietus mežos. Lai arī tas sastopams jau no jūras līmeņa, tomēr biežāk olings apmetas kalnos no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.[1] Tas sastopams Nikaragvā, Kostarikā un Panamas rietumos, kā arī tā novērojumi ir reģistrēti Hondurasā un Gvatemalā.[2] Tomēr olings ārēji ir ļoti līdzīgs pārējām olingu sugām un kinkažu, tādēļ Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) šos vērojumus pagaidām nav atzinusi.[1]
Ziemeļu olings Bassaricyon gabbii (Allen, 1876) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
Ģints | Olingi (Bassaricyon) |
Suga | Ziemeļu olings (Bassaricyon gabbii) |
Sinonīmi | |
| |
Izplatība | |
Ziemeļu olings Vikikrātuvē |
Ziemeļu olinga tuvākie radinieki ir divas ieleju olingu sugas no Panamas un Dienvidamerikas ziemeļrietumiem (ielejas rietumu olings (Bassaricyon medius) un ielejas austrumu olings (Bassaricyon alleni)), no kurām ziemeļu olings atdalījās pirms apmēram 1,8 miljoniem gadu.[2]