Viduslatvijas nolaidenums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Viduslatvijas nolaidenums jeb Madlienas nolaidenums ir dabas rajons Latvijas vidienē, kura virsa pakāpeniski pazeminās, tā slīpums vērsts rietumu virzienā. Viduslatvijas nolaidenumā, sekojot vispārējam virsas slīpumam, vairums rajona upju tek no austrumiem uz rietumiem. Šajā virzienā mainās pamatiežu virsas augstums, kvartāra segas biezums, klimatiskie apstākļi u.c. dabas apstākļi.
Viduslatvijas nolaidenuma daudzveidīgais reljefs, augsnes cilmiežu un mitruma apstākļu sadalījums radījis lielu dažādību kā augšņu un veģetācijas segā, tā arī zemes izmantošanā. Teritorijas apakšrajonos ir ļoti atšķirīgs visu dabas apstākļu kopums, t.i., ģeogrāfiskās ainavas. Nolaidenuma ziemeļdaļā (ziemeļos no Daugavas) ainavu raksturs mainās galvenokārt pa trim meridionālām ziemeļu — dienvidu virziena joslām.
Viduslatvijas nolaidenums ar savām daudzveidīgajām ģeogrāfiskajām ainavām ir viens no visviendabīgākajiem Latvijas fiziski ģeogrāfiskajiem rajoniem. Daudzveidīga ir arī rajona dabas bagātību saimnieciskā nozīme (derīgie izrakteņi, Daugavas enerģija, mežu masīvi, vērtīgi lauksaimniecības zemju masīvi gar Daugavu un viļņoto līdzenumu apvidos). Liela nozīme atpūtā ir Daugavas un tās pieteku krastiem.
Tā kā Daugava un tās tuvākā apkārtne jau kopš seniem laikiem bijusi nozīmīga satiksmes maģistrāle, tās krastos Viduslatvijas nolaidenuma daļā uziets daudz arheoloģisko atradņu, kā arī atrodas daudz vēstures pieminekļu. Tagad visā šajā posmā, it sevišķi upes labajā krastā, stiepjas gandrīz nepārtraukta sen apgūtu un labi iekultivētu lauksaimniecības zemju josla ar vairākiem apdzīvotiem centriem. Daugavas krastu apgūšanu veicinājuši ne vien ekonomiskie faktori (Rīgas tuvums), bet arī izdevīgie dabas apstākļi — velēnu karbonātu augsnes nogāzēs un terasēs, labā drenāža un lauksaimniecības kultūrām labvēlīgais klimats.