Vestgoti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vestgoti (vācu: Westgoten — 'rietumgoti', latīņu: Visigothi, Wisigothi) jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4. gadsimtā dzīvoja Dņestras lejteces apvidū. 4. gadsimtā piedalījās Lielajā tautu staigāšanā, pēc kuras daļa nonāca Romas impērijas teritorijā. 410. gadā vestgoti Alarika vadībā ieņēma un izlaupīja Romu.