Umajādu kalifāts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Umajādu kalifāts (arābu: الخلافة الأموية) bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves. Umajādu kalifāts pastāvēja no 661. gada līdz 750. gadam, kad tika izveidots Abāsīdu kalifāts un Kordovas emirāts. Kalifāta pastāvēšanas laikā valdīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi: Muāvija I (661-680), Jazīds I (680-683), Muāvija II (683–684), Marvāns I (684–685), Abdelmaliks (685–705), Al Valids I (705–715), Suleimans ibn Abdelmaliks (715–716), Umars II (717-720), Jazīds II (720–724), Hišams ibn Abdelmaliks (724–743), Al-Valids II (743–744), Jazīds III (744), Ibrahims ibn Al-Valids (744) un Marvāns II (744–750). Lai gan Umajādu dinastijas dzimtā pilsēta ir Meka, kalifāta galvaspilsēta bija Damaska.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Umajādu kalifāts الخلافة الأموية | ||||||||
| ||||||||
Karogs | ||||||||
Umajādu kalifāts ap 750. gadu | ||||||||
Galvaspilsēta | Damaska | |||||||
Valodas | arābu valoda (oficiālā) aramiešu valoda armēņu valoda berberu valodas grieķu valoda gruzīnu valoda ivrits kurdu valoda turku valoda | |||||||
Reliģija | sunnītu islāms | |||||||
Platība (750. gadā) | 10 500 000 km² | |||||||
Iedzīvotāji (7. gadsimtā) | 62 000 000 | |||||||
Valūta | Umajādu dinārs |