Sarakstā apkopotas tās vietas Ungārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ungārijas ir iekļautas 8 vietas (7 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 11 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ungārija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1985. gada 15. jūlijā.
— Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) | Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju | Budapešta 47°29′46″N 19°2′23″E | 1987 (paplašināts 2002) | Kultūra | ii, iv | Šī vieta ietver vairākus pieminekļus, piemēram, romiešu pilsētas Aquincum paliekas, gotikas stila Budas pils. Pilī ir redzami dažādi arhitektūras stili no vairākiem periodiem. Budapešta ir viena no ievērojamākajiem pilsētainavas piemēriem un labi atspoguļo Ungārijas galvaspilsētas nozīmīgākos periodus[2] | 400 |
 | Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne | Nogrādas meģe 47°59′40″N 19°31′45″E | 1987 | Kultūra | v | Hollokē ir tradicionālo apdzīvoto vietu izcils piemērs. Ciemats galvenokārt veidojies 17. un 18. gadsimtā un ir dzīvs piemērs lauku dzīvei pirks lauksaimniecības revolūcijas 20. gadsimtā[3] | 401 |
 | Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas | Ziemeļungārija 48°28′33″N 20°29′13″E (kopā ar  Slovākiju) | 1995 | Daba | vii | Pašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē[4] | 725 |
 | Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide | Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe 47°33′10″N 17°45′40″E | 1996 | Kultūra | iv, vi | Pirmie benediktiešu mūku šajā teritorijā apmetušies kopš 996. gada. Šeit arī dibināta pirmā valsts skola un 1055. gadā tika uzrakstīts pirmais dokuments ungāru valodā. Šis klosteris veicinājis kultūras attīstību visā Centrāleiropas reģionā. Tā 1000 gadu vēsturē var redzēt arhitektūras stilu pēctecību klostera ēkās[5] | 758 |
 | Hortobāģas nacionālais parks — Pusta | Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas, Hevešas, Hajdū-Biharas un Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes 47°35′40″N 21°9′24″E | 1999 | Kultūra | iv, v | Hortobāģa Pustas kultūrainavu veido plašas līdzenumu un mitrāju teritorijas Ungārijā. Šajā teritorijā ir vērojamas tradicionālās zemes izmantošanas formas, piemēram, mājlopu ganības, ko vietējā sabiedrība šajā apgabalā veikusi jau vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā[6] | 474 |
 | Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole | Baraņas meģe 46°4′38″N 18°13′25″E | 2000 | Kultūra | iii, iv | Romiešu pilsētā Sopiānā (Sopianae, mūsdienu — Pēča) atrodas 4. gadsimtā veidotas kapenes. Kapenes ir svarīgas gan strukturāli, gan arhitektoniski. Tās tika būvētas kā pazemes apbedījumu kameras ar piemiņas kapelām virszemē. Kapenes ir svarīgi arī mākslas ziņā, jo tās ir bagātīgi dekorētas ar sienu gleznojumiem, ar izcilu kvalitāti attēlojot, kristiešu tēmas[7] | 853 |
 | Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava | Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe 47°43′9″N 16°43′22″E (kopā ar  Austriju) | 2001 | Kultūra | v | Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs[8] | 772 |
 | Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava | Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe 48°9′0″N 21°21′0″E | 2002 | Kultūra | iii, v | Tokajas kultūrainava atspoguļo senās vīna ražošanas tradīcijas šajā reģionā kalnu un upju ielejās. Kultūrainavu veido vīna dārzi, zemnieku saimniecības, ciemati un mazpilsētas ar vīna pagrabiem. Reģions atspoguļo Tokajas slavenos vīnus, to kvalitāti un audzēšanu gandrīz trīs gadsimtu garumā[9] | 1063 |
Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju
Vietas Ungārijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
 | Estergomas viduslaiku pils | Komāromas-Estergomas meģe 47°47′8″N 18°44′25″E | 1993 | Kultūra | 277 | |
 | Tihaņas pussala | Vesprēmas meģe 46°54′32″N 17°52′45″E | 1993 | Jaukti | 280 | |
 | Budas termālā karsta alu sistēma | Budapešta 47°31′58″N 19°0′57″E | 1993 | Daba | viii | 282 |
 | Višegrāda karaļa mītne un parku teritorija | Peštas meģe 47°47′36″N 18°58′50″E | 2000 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 1497 |
| Ungārijas lauku ēku mantojumu tīkls | Ungārija 47°9′43″N 19°30′25″E | 2000 | Kultūra | ii, iii, vi | 1499 | |
 | Mezēgeģeša fermu teritorija | Bēkēšas meģe 46°19′0″N 20°49′5″E | 2000 | Kultūra | iii, iv | 1500 |
 | Koka baznīcas Karpatu kalnu ziemeļu daļā | Sabolčas-Satmāras-Beregas meģe 48°9′2″N 22°26′0″E | 2000 | Kultūra | iv | 1501 |
 | Ipolitarnočas fosilijas | Nogrādas meģe 48°14′11″N 19°37′34″E | 2000 | Kultūra | vii, viii | 1502 |
 | Vāhas Komārno — Komāromas aizsardzības sistēma pie Donavas | Komāromas-Estergomas meģe 47°45′15″N 18°8′3″E | 2007 | Kultūra | i, ii, iv, v | 1498 |
.jpg)  | Edēna Lehnera neatkarīgā pirmsmodernisma arhitektūra | Budapešta un Bāčas-Kiškunas meģe 47°29′10″N 19°04′05″E 47°29′13″N 19°07′55″E 47°30′18″N 19°05′49″E 47°30′15″N 19°03′07″E 46°54′24″N 19°41′30″E | 2008 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 5366 |
| Romiešu nocietinājumu sistēma — Ripa Pannonica Ungārijā | Baraņas, Bāčas-Kiškunas, Fejēras, Ģēras-Mošonas-Šopronas, Komāromas-Estergomas, Peštas un Tolnas meģes | 2009 | Kultūra | ii, iii, iv | 5452 |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
