Transports Lietuvā

Šajā rakstā vienkopus pārskatāma Lietuvas transporta infrastruktūra.

Maģistrālie autoceļi Lietuvā.

Lietuvas autoceļi TEN-T tīklā.

Dzelzceļš

Pamatraksts: Dzelzceļš Lietuvā

Kopumā ir 1998 kilometri ar dzelzceļa sliedēm, no kurām:

• 1807 km ir platā tipa sliedes, no kurām 122 kilometri ir elektrificēti.
• 169 km ir šaursliežu dzelzceļš (2001. gadā)
• 22 km ir standarta tipa

Dzelzceļa savienojums ar kaimiņvalstīm

• Latvija - ir
• Baltkrievija - ir
• Krievija (Karaļauči) - ir
• Polija - ir - sliežu platums mainās no 1,520mm uz 1,435mm platumu.

Lietuvas autoceļi

(2006):
kopumā: 21328,09 kilometri
ar cieto segumu: 12912,22 kilometri
bez cietā seguma: 8415,87 kilometri

Maģistrālie ceļi

Automaģistrāle

• Autoceļš A1 (Lietuva) - savieno Viļņu, Kauņu un Klaipēdu (daļa no Via Baltica no Kauņas līdz Sitkūnai).
• Autoceļš A2 (Lietuva) - savieno Viļņu, Ukmerģi un Panevēžu.

Autoceļi kas ietilpst Via Baltica

• Via Baltica (E67)
  • Autoceļš A5 (Lietuva) - savieno Kauņu ar Suvalkiem.
  • Autoceļš A8 (Lietuva) - savieno Sitkūnu, Ķēdaiņu un Panevēžu.
  • Autoceļš A17 (Lietuva) - Panevēžas apvedceļš.
  • Autoceļš A10 (Lietuva) - savieno Panevēžu, Pasvali un Rīgu.

Starpkaru perioda autoceļi

• Žemaitijas šoseja - starpkaru periodā būvēta šoseja, kas savieno Kauņu ar Klaipēdu. Šobrīd, posmā no Kauņas uz Arjogalu ceļš ir pilnībā pārbūvēts par automaģistrāli. No Arjogalas līdz Klaipēdai tas kalpo kā blakus ceļš automaģistrālei A1. Tas arī savieno netālu esošas pilsētas (piem., Arjogala, Raseiņi un Rietava.)
• Aukštaitijas šoseja - starpkaru periodā būvēta šoseja, kas savieno Kauņu, Ķēdaini, Panevēžu un Biržus. Šobrīd ceļš ietilpst valsts autoceļā 229 (Cinkiškiai šķērsojums-Ķēdaiņi), Via Baltica (daļā no Ķēdaiņiem līdz Pasvalei) un valsts autoceļā 125 (no Pasvales līdz Biržiem).

A ceļi

Lietuvā kopumā ir 1748,84 kilometri ar maģistrālajiem ceļiem.

• A1 Viļņa – Kauņa – Klaipēda, 311,40 kilometri.
• A2 Viļņa – Panevēža, 135,92 kilometri.
• A3 Viļņa – Medininka, 33,99 kilometri.
• A4 Viļņa – Varēna – Druskininki, 134,46 kilometri.
• A5 Kauņa – Marijampole – Kalvarija, 97,06 kilometri.
• A6 Kauņa – Utena – Zarasi, 185,40 kilometri.
• A7 Marijampole – Vilkavišķi – Ķībarti, 42,21 kilometri.
• A8 Panevēža – Aristava – Sitkūna, 87,86 kilometri.
• A9 Panevēža – Šauļi, 78,94 kilometri.
• A10 Panevēža – Pasvale – Saloči, 66,10 kilometri.
• A11 Šauļi – Palanga, 146,85 kilometri.
• A12 Jonišķi – Šauļi – Tauraģe – Panemune (Paģēģi), 186,09 kilometri.
• A13 Klaipēda – Palanga, 45,15 kilometri.
• A14 Viļņa – Utena, 95,60 kilometri.
• A15 Viļņa – Šaļčininki, 49,28 kilometri.
• A16 Viļņa – Prieni – Marijampole, 137,51 kilometrs.
• A17 Panevēžas apvedceļš, 22,28 kilometri.
• A18 Šauļu apvedceļš, 17,08 kilometri.

Muzejs

• Lietuvas ceļu muzejs

Ūdensceļi

Lietuvā ir aptuveni 600 kilometri ar kuģošanai derīgiem ūdensceļiem.

Cauruļvadi

1992. gadā Lietuvā bija 105 kilometri ar naftas cauruļvadiem, un 760 kilometri ar dabasgāzes cauruļvadiem.

Ostas

Jūras ostas

• Būtinģe,
• Klaipēda,
• Sventāja

Upju ostas

• Kauņa
• Rumšišķes
• Nida
• Jodkrante

Lidostas

Lietuvā ir četras starptautiskas lidostas:

• Viļņas starptautiskā lidosta
• Kauņas starptautiskā lidosta
• Palangas starptautiskā lidosta
• Šauļu starptautiskā lidosta
• Skrejceļi ar cieto segumu : 9 kopumā
  • pāri 3047 m: 2
  • 1524 līdz 2437 m: 4
  • zem 914 m: 3
• Skrejceļi bez cietā seguma : 63 kopumā
  • 2438 līdz 3047 m: 3
  • 914 līdz 1523 m: 5
  • zem 914 m: 55

Ārējās saites

• Sabiedriskā transporta ceļvedis