![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/Taurine_zwitterion_spacefill.png/640px-Taurine_zwitterion_spacefill.png&w=640&q=50)
Taurīns
ķīmisks savienojums / From Wikipedia, the free encyclopedia
Taurīns jeb β-aminoetānsulfoskābe ir aminogrupu saturoša sulfoskābe, kas sastopama dzīvnieku muskuļaudos. Tā lielos daudzumos ir cilvēka žultī un resnajā zarnā, dažkārt pat sastādot 0,1% no cilvēka ķermeņa masas.[1] Dažreiz taurīnu uzskata par aminoskābi, kuras sastāvā ir sērs[2], kaut arī šī savienojuma sastāvā ir tikai aminogrupa, nevis karboksigrupa.
Taurīns | |
---|---|
![]() ![]() Taurīna molekulas modeļi ![]() Taurīna struktūrformula | |
Citi nosaukumi | β-aminoetānsulfoskābe |
CAS numurs | 107-35-7 |
Ķīmiskā formula | C2H7NO3S |
Molmasa | 125,14 g/mol |
Blīvums | 1,734 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 305,11 °C |
Taurīna nosaukums cēlies no latīņu vārda taurus — 'vērsis', jo šo vielu 1827. gadā pirmo reizi ieguva vācu zinātnieki Frīdrihs Tīdemans un Leopolds Gmelins no vērša žults.[3] Vērša žults satur ļoti daudz taurīna, kas tur atrodas savienojumā ar holskābi, ko sauc par tauroholskābi. Dzīvnieku organismā taurīns veidojas no cisteīna, tam dekarboksilējoties un oksidējoties.[4]
Taurīnam ir vairākas būtiskas bioloģiskas lomas. Tas konjugē žultsskābes un darbojas kā antioksidants. Tas ir nepieciešams normālai sirds un asinsrites darbībai, skeleta muskulatūras attīstībai un funkcionēšanai, tīklenei un centrālajai nervu sistēmai.[5] Taurīna bioloģiskā nozīme ir līdzīga glicīna nozīmei.[6] Taurīns ir iekļauts daudzos uztura bagātinātājos un enerģijas dzērienos.