Taisnības un attīstības partija
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Taisnības un attīstības partija (turku: Adalet ve Kalkınma Partisi, AK Parti vai AKP[4]) ir labēja, konservatīva partija Turcijā. Partiju bieži vērtē kā mēreni islāmisku partiju, līdzīgi kristīgajiem demokrātiem kristiešu Eiropā. 2008. gada 17. martā uzsākts tiesas process par partijas slēgšanu.
| Taisnības un attīstības partija Adalet ve Kalkınma Partisi | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Redžeps Tajips Erdogans |
| Dibināta | 2001. gada 14. augusts |
| Galvenā mītne |
 Ankara, Turcija |
| Jaunatnes spārns | AK Gençlik |
| Ideoloģija |
Erdoganisms Ekonomiskais liberālisms[1] Sociālais konservatīvisms[1][2][3] |
| Oficiālās krāsas | Dzeltena, oranža, zila, balta |
| Parlaments |
263 / 600 |
|
Turcijas politiskās partijas | |
AKP sevi pozicionē kā mērenu, labēju konservatīvu partiju. 2007. gada vispārējās vēlēšanās tā uzvarēja, iegūstot aptuveni pusi no nodotajām balsīm[5] un tās priekšsēdētājs, bijušais Stambulas mērs Redžeps Tajips Erdogans ir Turcijas premjers.
Taisnības un attīstības partija izveidojās no bijušajiem Labklājības partijas biedriem, kuri uz 1996. gadā vadīja koalīciju. 2000. gadā Labklājības partiju likvidēja militāristi, jo pēc militāro amatpersonu uzskatiem, viņi apdraudēja Turcijas sekulārismu. 2001. gada 14. augustā daļa Labklājības partijas biedru, kurus dēvēja par reformistiem (turku valodā: Yenilikçiler), izveidoja Taisnības un attīstības partiju. Partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, dibinot partiju, deklarēja, ka: „AKP nav politiska partija ar reliģisku asi”.
Pēc grūta iesākuma, kamēr Erdoans nebija vēl kļuvis par premjeru, partija nostabilizējās. Tā pārdzīvoja 2003. gada Irākas iebrukuma krīzi, neskatoties uz spēcīgu pretestību no Republikāņu tautas partijas puses, kas kavēja ASV plānu realizēšanu iebrukumam Irākā no Turcijas. Republikāņi arī nepieļāva Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Irāku, ko AKP būtu atbalstījuši. Valdība ir panākusi to, ka Turcijas uzņemšanai ES jau ir noteikts termiņš, jo Turcija pilnībā atbalsta Kipras jautājuma atrisināšanas Annana plānu. Turcijā ir uzsāktas ievērojamas strukturālas reformas un tās politiskie sasniegumi ir nodrošinājuši izkļūšanu no ilgstošā hiperinflācijas perioda līdz 8,8% inflācijai 2004. gada jūnijā. Tādi ievērojami izdevumi kā Financial Times un The Economist publicējuši viedokli, ka AKP vadībā valdība ir bijusi veiksmīgākā vairākās pēdējās desmitgadēs.
2004. gada pašvaldību vēlēšanās AKP ieguva nepieredzētu balsu skaitu: 34%, spēcīgi vājinot sekulārās nacionālistiskās Republikāņu tautas partijas pozīcijas dienvidu un rietumu piekrastē, kā arī Sociāldemokrātiskās tautas partijas pozīcijas kurdu apdzīvotajos reģionos Turcijas dienvidaustrumos.
2005. gada janvārī AKP tika uzņemta Eiropas Tautas partijā (EPP) par novērotāju un to, iespējams, uzņems par pilntiesīgu biedru, ja Turcija iestāsies ES. Ja ES noraidīs Turcijas pieteikumu dalībai, valda uzskats, ka partija atkal sašķelsies starp reformistiem un konservatīvajiem un Turcijas politikā sāksies jauns nestabilitātes periods.
AKP gūst atbalstu no lauku zemniekiem un viņu bērniem, kas apmetušies uz dzīvi miljoniem lielajās pilsētās. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicionē kā labēju, tā ir ieviesusi vairākas sociālā atbalsta programmas pilsētu un lauku mazturīgo atbalstam pašvaldību līmenī. Iespējams, ka šādu programmu ieviešana ir centieni islamiskā veidā īstenot līdzīgu modeli, kādu īsteno kristīgie demokrāti Centrāleiropā.
Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simbolizē gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu valdību.[6] Iekšpolitiski partija cenšas būt labēja un konservatīva.
2008. gada 17. martā Turcijas Augstākā tiesa pieņēma Turcijas Ģenerālprokuratūras prokurora Abdurrahmana Jaldžinkaja apsūdzības rakstu pret AKP par konstitūcijā noteiktā sekulārisma principu pārkāpšanu, kurā prokurors pieprasījis partijas slēgšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Osmans Alifejazs paskaidroja, ka lietas materiāli ir izsniegti tiesas locekļiem un pirmstiesas izmeklēšana tiks pabeigta 10 dienu laikā.[7]
Ģenerālprokurora birojs 2008. gada 14. martā publicēja ģenerālprokurora lietu. Lai to apspriestu, 2008. gada 15. martā premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans sasauca valdības sēdi, lai apspriestu publicēto lietu. Lieta tika nodota Turcijas Konstitucionālajai tiesai un partijai ir jāsniedz paskaidrojumi, kas sākumā nosūtāmi ģenerālprokurora birojam. Pēc paskaidrojumu saņemšanas, ģenerālprokurora birojs sagatavo prokurora tehnisko pozīciju.
Pēc ģenerālprokurora tehniskās pozīcijas raksta un partijas paskaidrojumu saņemšanas, Konstitucionālā tiesa sagatavos jautājumus abām pusēm. Uz partijai uzdotajiem jautājumiem atbildes gatavo partijas atbildīgās amatpersonas un par šo nostāju partijas amatpersonām būs jāsniedz liecības tiesas sēdē. Pēc šī procesa beigām, tiesas sekretāri sagatavos tiesas tehnisko ziņojumu.
Pēc tiesas tehniskā ziņojuma saņemšanas 11 Konstitucionālās tiesas locekļi izskatīs tehnisko ziņojumu un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja noteiktā termiņā sapulcēsies, lai izskatītu iesniegtos pierādījumus un liecības. Partijas slēgšanai nepieciešamas septiņas no 11 locekļu balsīm. Partijas, kas agrāk ar Konstitucionālās tiesas lēmumu slēgtas, ir pārsūdzējušas lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Apsūdzības raksts pavisam sastāv no 17 mapēm un ar to prasīta partijas slēgšana, kā arī aizliegums 71 partijas biedram, tai skaitā valsts prezidentam Abdullaham Gilam un premjeram Redžepam Tajipam Erdoganam piedalīties valsts pārvaldē un politikā piecus gadus. Apsūdzības galvenās daļas:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
