Svētā Patrika bataljons
From Wikipedia, the free encyclopedia
Svētā Patrika bataljons (angļu: Saint Patrick’s Battalion, spāņu: Battallón de San Patricio) bija Meksikas armijas vienība, ko veidoja galvenokārt katoļu īri un vācieši kuri bija dezertējuši no ASV armijas ASV—Meksikas kara laikā. Lielāko daļu bataljona karavīru nogalināja sadursmēs ar ASV armiju, bet pārējos pakāra kā dezertierus. Bataljonā kopumā bija 175 līdz 200 karavīru.
Bataljona karoga rekonstrukcija | |
Valsts | Meksika |
---|---|
Pastāvēšanas laiks | 1846 – 1848 |
Pakļautība | Meksikas bruņotie spēki |
Karaspēka veids | Artilērija, kājnieki |
Krāsas |
Turkish Blue Sky Blue Crimson Yellow[a] |
Devīze | "Erin go bragh" |
Militārās operācijas | ASV—Meksikas karš |
Komandieri | |
Komandieri |
Džons Railijs Santjāgo O'Līrijs Prisciljāno Almitrāno |
Lielākā daļa no Svētā Patrika bataljona karavīriem bija nesenie imigranti, kas bija ieradušies ASV ziemeļaustrumos. Viņi bēga no Lielā bada un ārkārtīgi sliktajiem ekonomiskajiem apstākļiem Īrijā, kura tolaik bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes daļa. ASV armija bieži vervēja īrus un citus imigrantus militārajā dienestā, dažkārt uzreiz pēc ierašanās Amerikā, solot, ka pēc kara viņi saņems algu un zemi.
Pastāv vairākas teorijas par viņu dezertēšanas motīviem, tostarp kultūras atsvešinātība, natīvistiski noskaņoto karavīru un augstāko virsnieku slikta izturēšanās pret imigrantiem, brutāla militārā disciplīna un nepatika pret dienestu ASV, piespiešana apmeklēt protestantu dievkalpojumus un nespēja brīvi praktizēt katoļticību, kā arī reliģiski ideoloģiskā pārliecība, Meksikas piedāvātie stimuli, tostarp lielākas algas, kā arī ASV iebrukuma Meksikā uzskatīšana par netaisnīgu.[1]
Meksikā un Īrijā bataljona dalībniekus godina kā nacionālos varoņus, 1947. gadā atklāja viņiem veltītu pieminekli. ASV viņus uzskata par nodevējiem.[2]