Stabilā stenokardija
sindroms, kam raksturīgs diskomforts krūtīs, žoklī, plecā, mugurā vai rokās, ko tipiski izraisa fiziska slodze vai emocionāls stress / From Wikipedia, the free encyclopedia
Stabilā stenokardija (angina pectoris) ir sāpes vai spiediens krūtīs, ko parasti izraisa nepietiekama asins plūsma uz sirds muskuli (miokardu).
Stabilā stenokardija | |
---|---|
Citi nosaukumi | angina pectoris |
Diskomforta shēma, ko izraisa koronāro artēriju slimība. Spiediens, pilnuma sajūta, saspiešana vai sāpes krūškurvja centrā. Var izjust arī diskomfortu kaklā, žoklī, plecos, mugurā vai rokās | |
Specialitāte | Kardioloģija |
Komplikācijas | Miokarda infarkts, nestabilā stenokardija |
Stabilā stenokardija ir sindroms, kam raksturīgs diskomforts krūtīs, žoklī, plecā, mugurā vai rokās, ko tipiski izraisa fiziska slodze vai emocionāls stress. To atvieglo miera stāvoklis vai nitroglicerīns. Pirmo reizi terminu "stenokardija" (precīzāk — angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens, ar to raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistītu ar slodzi. Tagad šo terminu lieto saistībā ar sirds muskulatūras išēmiju. Miokarda išēmija rodas no neatbilstības starp miokarda skābekļa apgādi un miokarda prasībām pēc skābekļa. Lielākoties miokarda išēmiju izraisa aterosklerotiskā koronāro artēriju slimība, kad tiek samazināta asins plūsma asinsvados. Bet retākos gadījumos išēmiju var izraisīt arī hipertrofiskā vazodilatācijas kardiomiopātija, aortas stenoze u. c. slimības. Išēmisko kaskādi raksturo šāda notikumu secība: metabolās pārmaiņas, perfūzijas neatbilstība, reģionālā un globālā diastoliskā un sistoliskā disfunkcija, išēmiskas pārmaiņas elektrokardiogrammā un stenokardija.[1][2]