Padomju saimniecība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no krievu: советское хозяйство — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.[1] Padomju saimniecībās strādāja algoti speciālisti un strādnieki un tās vadīja augstākstāvošas valsts institūcijas iecelts direktors (ar to sovhozi atšķīrās no kolhoziem, kurus apvienojoties izveidoja paši lauksaimnieki un kurus vadīja vēlēti priekšsēdētāji [2]). Sovhozu struktūrvienības (brigādes, nodaļas, iecirkņus, fermas, kompleksus) vadīja brigadieri, nodaļu pārvaldnieki, iecirkņu priekšnieki un citi vadītāji.
Sovhozi iedalījās graudkopības, cukurbiešu audzēšanas, kokvilnas audzēšanas, speciālo kultūru (ēterisko eļļu augu, tabakas, tējas) audzēšanas, augļu un vīnogu / augļu un dārzeņu / kartupeļu un dārzeņu audzēšanas, piena, gaļas un piena ražojumu, cūkkopības, aitkopības, zirgkopības, briežkopības, zvērkopības, putnkopības, zivkopības padomju saimniecībās.
Padomju saimniecībām bija juridiskas personas tiesības, to kapitālieguldījumu un ekspluatācijā nododamo pamatfondu apjomus noteica valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāns un valsts budžets.[3]