Sliņķi
nepilnzobju kārtas apakškārta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta. Tā apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 2 dzimtās (2 sugas divpirkstsliņķu dzimtā (Megalonychidae) un 4 sugas trīspirkstsliņķu dzimtā (Bradypodidae)). Sliņķu tuvākie radinieki ir skudrlāči. Abām grupām ir līdzīga nagu anatomija. Apakškārtas zinātniskais nosaukums nozīmē "lapēdāji", kas ir norāde uz sliņķu dzīvesveidu, uz to galveno barību — koku lapām.[1]
Sliņķu apakškārta Folivora (Delsuc, Catzeflis, Stanhope, Douzery, 2001) | |
---|---|
Brūnkaklsliņķis (Bradypus variegatus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
Virskārta | Amerikas placentāļi (Xenarthra) |
Kārta | Nepilnzobji (Pilosa) |
Apakškārta | Sliņķi (Folivora) |
Iedalījums | |
| |
Sliņķu apakškārta Vikikrātuvē |
Mūsdienās dzīvojošās sliņķu sugas ir tipiski koku iemītnieki Centrālamerikas un Dienvidamerikas lietus mežu džungļos.[2] Šīs grupas galvenā īpatnība ir izteikti lēnas kustības, kas atspoguļojas apakškārtas nosaukumā — sliņķi. Pirms 10 miljoniem gadu ir dzīvojušas ļoti daudzas, dažādas sliņķu sugas, kuras iedala vairāk kā 60 ģintīs.[1] Starp aizvēsturiskajiem sliņķiem ir bijušas sugas, kas mājoja ūdenī, un ļoti daudzas, kas dzīvoja uz zemes. Dažas izmirušās sugas sasniedza ziloņa augumu. Mūsdienu sliņķu sugu kažoki ir mājvieta daudziem citiem organismiem, piemēram, tauriņiem, vabolēm, prusakiem, skropstaiņiem (Ciliophora), sēnēm un aļģēm.[3][4]