Slīteres nacionālais parks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Tas dibināts 2000. gadā Slīteres Valsts rezervāta vietā un atrodas Latvijas Republikas ziemeļrietumos — Ziemeļkurzemē Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā. Tā ziemeļu un austrumu robeža ir Baltijas jūra un Rīgas līcis, dienvidu robeža — Ziemeļkursas augstienes un Dundagas pacēluma robeža (Šlīteres Zilie kalni). Nacionālā parka kopējā platība, kura noteikta Slīteres nacionālā parka likumā[1] (spēkā no 25.02.2015) ir 16 414 ha. Slīteres nacionālā parka pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. Tās Kurzemes reģionālā administrācija un Slīteres nacionālā parka dabas centrs atrodas Šlīterē, "Šlīteres mežniecībā".[2] Nacionālā parka teritoija ietilpst starptautiskajā putniem nozīmīgās vietas "Slītere and Zilie kalni" (Slitere and Zilie kalni) sastāvā.
Slīteres nacionālais parks | |
---|---|
IUCN II kategorija (nacionālais parks) | |
Pēterezera dabas taka | |
Atrašanās vieta | Kurzeme, Latvija |
Tuvākā pilsēta | Valdemārpils |
Koordinātas | 57°37′27″N 22°17′40″E |
Platība | 16 414 ha |
Dibināts | 2000. gadā (1923.) |
Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
Mājaslapa |
www |
Slīteres NP atrodas astoņi jūras piekrastes zvejniekciemi — Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags un Vaide — Baltijas jūras atklātās daļas krastā, savukārt Rīgas līča rietumu piekrastē Kolka un Uši. Nacionālais parks ietilpst Kurzemes lībiešu kultūrtelpā.