![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cc/King_of_herrings.png/640px-King_of_herrings.png&w=640&q=50)
Siļķu karalis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Siļķu karalis[1], milzu airzivs jeb zivs-josta (latīņu: Regalecus glesne) ir airzivju dzimtas zivs. Tās ir izplatītas visos pasaules okeānos, galvenokārt 300—1000 metru dziļumā. Siļķu karalis var sasniegt 11 metru garumu un svērt līdz pat 300 kg, kas padara to par garāko pasaules kaulzivi.[2]
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Siļķu karalis" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Siļķu karalis Regalecus glesne (Ascanius, 1772) | |
---|---|
![]() Siļķu karaļa 1985. gada ilustrācija | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
Kārta | Opahveidīgās (Lampriformes) |
Dzimta | Airzivju dzimta (Regalecidae) |
Ģints | Airzivis (Regalecus) |
Suga | Siļķu karalis (Regalecus glesne) |
![]() |
2010. gada maijā pie Zviedrijas krastiem tika atrasta beigta 3 m gara šī zivs-josta, kas ir retums, jo pēdējo reizi Zviedrijas ūdeņos tā tika redzēta vien 1879. gadā.[3]
2011. gadā meksikāņu zvejniekiem noķēra 8 m garu siļķu karali.[nepieciešama atsauce] Pēdējo 100 gadu laikā krastā šo zivi cilvēki redzējuši tikai četras reizes.[nepieciešama atsauce] Šī lielā un garā zivs sastopama siļķu baros, ar kurām, domājams, arī barojas. Iespaidīgie izmēri, sudrabotais jostveidīgais ķermenis, kurš vertikāli turas ūdenī, spilgti sarkanās spuras un pagarinātie muguras spuras stari, kas veido virs galvas kaut ko līdzīgu kronim, devuši zvejniekiem iemeslu nosaukt to par siļķu karali. Tās gaļa gan nav ēdama, un no tās atsakās pat izbadējušies dzīvnieki.[4]