Sendenī bazilika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sendenī bazilika (franču: Basilique Saint-Denis, Basilique royale de Saint-Denis) ir benediktiešu abatijas baznīca Sendenī, Parīzē, Francijā. Arhitektūras vēsturē iegājusi kā pirmā lielā celtne, kas uzcelta gotikas stilā. Paraugs lielai daļai 12. gadsimta nogalē celtajām gotikas katedrālēm Francijā.
Sendenī bazilika | |
---|---|
Basilique Saint-Denis | |
Bazilikas rietumu fasāde | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Sendenī, Parīze, Francija |
Koordinātas | 48°56′8″N 2°21′35″E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Katedrāle |
Statuss | Aktīvs |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | Gotika |
Celtniecības beigas | 1144 |
Sākotnēji šajā vietā atradušies galliešu un romiešu kapi. 7. gadsimtā karalis Dāgoberts I virs Svēta Denī (franču: saint Denis, Francijas svētais aizbildnis) kapa šeit dibināja abatiju. Abats Sužērs te uzbūvēja jaunu baziliku abatijas vajadzībām. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1144. gadā.
Šī kļuva par svētceļojumu vietu un 12 gadsimtus bija Francijas karaļu apglabāšanas vieta. Te ir apglabāti visi Francijas karaļi no Dāgoberta I (valdīšanas laiks: 629—639) līdz Luijam XVIII (valdīšanas laiks: 1814—1824), izņemot dažus Merovingu un Kapetingu dzimtas pārstāvjus. Te tikuši apglabāti arī citi karalisko dzimtu pārstāvji.