Savienības armija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Savienības armija (arī Federālā armija, Ziemeļu armija) ir militārs formējums, kas cīnījās par Savienības saglabāšanu Amerikas pilsoņu kara laikā no 1861. līdz 1865. gadam. Savienības armija sastāvēja no pastāvīgās Amerikas Savienoto Valstu regulārās armijas, taču to vēl vairāk nocietināja, papildināja un nostiprināja daudzas pagaidu brīvprātīgo vienības, kā arī tie, kas tika iesaukti dienestā uz militārā iesaukuma principa. Šajā nežēlīgajā konfliktā Savienības armija cīnījās un galu galā triumfēja pār Konfederācijas štatu armiju.
Savienības armija | |
---|---|
ASV karogs no 1863. gada līdz 1865. gadam (35 štati/zvaigznes) | |
Valstis | ASV |
Tips | Armija |
Lielums | 2 128 948 (700 000 augstākajā punktā) |
Daļa no | ASV kara departaments |
Colors | Tumši zils |
March | “Republikas kara himna" |
Komandieri | |
Armijas virspavēlnieks |
ASV prezidents Abrahams Linkolns (1861–1865) Prezidents Endrū Džonsons (1865) |
Komandējošais ģenerālis |
Ģenerālmajors Vinfīlds Skots (1841–1861) Ģm Džordžs Maklelans (1861–1862) Ģm Henrijs Haleks (1862–1864) Aģ Uliss Grānts (1864–1869)[1] |
Kara laikā Savienības armijā tika iesaukti 2 128 948 vīri,[2] tostarp 178 895 afroamerikāņu karavīri; 25% no baltajiem vīriešiem, kas dienēja, bija imigranti, un vēl 25% bija pirmās paaudzes amerikāņi.[3] No šiem karavīriem 596 670 tika nogalināti, ievainoti vai pazuda bez vēsts.[4] Sākotnējais iesaukums bija tikai trīs mēneši, pēc tam daudzi no šiem vīriešiem izvēlējās atkārtoti pieteikties uz vēl trīs gadiem.