Vinsenta van Goga glezna From Wikipedia, the free encyclopedia
Saulriets Monmažūrā ir nīderlandiešu gleznotāja Vinsenta van Goga glezna, ko viņš gleznojis 1888. gada 4. jūlijā.[2][3][4] Tā tika radīta laikā, kad gleznotājs atradās Arlā, Francijā, un tajā attēlota krūmāju ainava ar Monmažūras klostera drupām fonā.[2][5] Gleznas izmēri ir 73,3 × 93,3 centimetri. No 2013. gada 24. septembra līdz 2014. gada 12. janvārim tā atradās van Goga muzeja ekspozīcijā Amsterdamā.[5] Glezna pašlaik pieder anonīmam privātam kolekcionāram.[6]
| Saulriets Monmažūrā | |
|---|---|
 | |
| Mākslinieks |
Vinsents van Gogs  |
| Gads | jūlijs 1888 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 93.3 cm (36.7 in)[1] × 73.3 cm (28.9 in) |
| Atrašanās vieta |
Van Goga muzejs, Norvēģija, Nīderlande |
| Kolekcija |
Unknown |
Tās autentiskums ticis apšaubīts vairākas reizes, līdz 2013. gadā tika apstiprināts, ka tas ir īsts van Goga darbs. Tas bija pirmais pilna izmēra darbs, kurš kopš 1928. gada ticis apstiprināts kā van Goga darinājums.[2][7]
1890. gadā glezna parādījās viņa brāļa, mākslas tirgoņa, Teo van Goga kolekcijas inventāra sarakstā.[8][9] To pārdeva 1901. gadā,[9] bet pēc tam nav bijis atrodams neviens ieraksts par tā īpašumtiesībām vai izcelsmi. Glezna šķietami kļuva zudusi.
1908. gadā Norvēģijas rūpnieks Kristians Nikolajs Mustads, uzskatot to par van Goga darbu,[3] iegādājās to un izstādīja to savās mājās. Saskaņā ar Mustadu ģimenes pausto, Francijas vēstnieks Zviedrijā, viesojoties viņu mājās, paziņoja, ka tas, iespējams, nav van Goga darbs.[2] Tobrīd Mustads to noņēma no sienas un glezna palika Mustada mājas bēniņos līdz viņa nāvei 1970. gadā, līdz parādījās viņa mantojuma sarakstā.[10]
 Ārējo resursu video | |
|---|---|
 |
A new Van Gogh discovery: Sunset at Montmajour (in Dutch), Van Goga muzejs |
1990. gados glezna tika parādīta van Goga muzeja darbiniekiem, bet tas netika atzīts par van Goga darbu, jo nebija parakstīts.[2] Tomēr, attīstoties uzlabotiem izpētes paziņojumiem, 2011. gadā tika uzsākta divu gadu izpēte van Goga muzejā, lai pārbaudītu iespējamo gleznas autentiskumu.[11] Detalizēti tika pētīts gleznas stils un materiāli. Tika atklāts, ka tā ir gleznota tajā pašā krāsu diapazonā, kas šajā laikā parādījās van Goga darbos,[2] kas noveda pie turpmākiem pētījumiem. Starp pierādījumiem, kas apliecināja gleznas autentiskumu, bija vēstule, kuru Vinsents van Gogs rakstīja savam brālim Teo 1888. gada 5. jūlijā, aprakstot ainavu, ko viņš bija gleznojis iepriekšējā dienā:
"Vakar, saulrieta laikā, es biju akmeņainā tīrelī, kur auga ļoti mazi, savijušies ozoli, fonā bija drupas kalnā un kviešu lauki ielejā. Tas bija romantiski, gluži kā à la Montičelli stilā, saule guldīja ļoti dzeltenus starus pār krūmiem un zemi, pilnīgs zelta lietus. Un visas līnijas bija skaistas, visai ainai piemita burvīgs cēlums. Tu nebūtu pārsteigts, ja pēkšņi parādītos bruņinieki un dāmas, atgriežoties no medībām ar vanagiem vai izdzirdētu vecu Provansas trubadūra balsi. Lauki šķita violeti, attālumā zilā krāsā. Un es to arī uzgleznoju, lai arī tas bija daudz vājāk, kā būtu vēlējies."[5][12]
2013. gada 9. septembrī van Goga muzejs publiski atklāja gleznu, apstiprinot, ka darbs ir van Goga glezna.[2][13]
Van Goga pētnieks Martins Beilijs izcēla "Saulrietu Monmažūrā" kā lielu papildinājumu van Goga devumam.[13]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
