Sarkanā Karoga ordenis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sarkanā Karoga ordenis (krievu: Орден Красного Знамени) bija pirmais padomju ordenis. Līdz 1930. gadam, kad tika izveidots Ļeņina ordenis, bija augstākais apbalvojums sākotnēji Krievijas PFSR, bet pēc tam jau Padomju Savienībā. Šis ordenis tika izveidots Krievijas pilsoņu kara laikā, 1918. gada 16. septembrī, ar Viskrievijas centrālās izpildkomitejas (VCIK) lēmumu. Ar to apbalvoja par īpašu varonību, pašaizliedzību un vīrišķību, kas izrādīta kaujas laukā. Reizē ar šo ordeni apbalvoja ne tikai cilvēkus, bet arī militāras formācijas, pilsētas, kuģus, politiskas un sabiedriskas organizācijas, kā arī valsts uzņēmumus.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Savus Sarkanā karoga ordeņus izveidoja vairākas republikas, kas ietilpa KPFSR vai arī bija padomju ietekmē. Kopš 1924. gada šie ordeņi tika likvidēti un Sarkanā karoga ordenis kļuva par visas Padomju Savienības ordeni. Ordeņa statūti tika pieņemti tikai 1932. gada 11. janvārī (1943.; 1947.; 1980. gadā laboti).
Pirmais apbalvotais bija Vasilijs Blihers, 1918. gada 28. septembrī. Pirmais latvietis, kurš tika apbalvots ar šo ordeni, bija Jānis Fabriciuss, kurš ieguva ordeni ar kārtas numuru 4. Viņš bija arī pirmais komandieris Sarkanajā armijā, kurš ieguva 4 Sarkanā karoga ordeņus. Krievijas pilsoņu kara laikā vislielākais skaits Sarkanā Karoga ordeņu bija Semjonam Budjonijam, kurš to ieguva 7 reizes. Kopā Krievijas pilsoņu kara laikā ar šo apbalvojumu tika apbalvoti 285 cilvēki, bet kopā, līdz 1991. gadam, kad ar šo ordeni pēdējo reizi kāds tika apbalvots, 581 300 cilvēki.
Laikā no 1944. līdz 1958. gadam ar ordeni varēja apbalvot arī par nevainojamu dienestu, pirmo par 20 gadiem, bet otro par 30 gadiem dienestā. Tā, piemēram, savu trešo Sarkanā karoga ordeni ieguva Josifs Staļins.