Sūreņu dzimta
augu dzimta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sūreņu dzimta (latīņu: Polygonaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi. Pasaulē zināmas ap 1100 sugu, kuras ir sastopamas gandrīz visur pasaulē, taču ir visizplatītākās ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Latvijā ir konstatētas ap 45 sugu, no tām apmēram 20 ir reti, vienu vai dažas reizes konstatēti ievazāti (adventīvi) augi vai dārzbēgļi. Vairākums Latvijā pastāvīgi sastopamo savvaļas floras sugu ir diezgan biežas sausās nezālienēs, dažādās pļavās un ūdens piekrastē.[1]
Sūreņu dzimta Polygonaceae | |
---|---|
Zalkšu sūrene (Polygonum bistorta) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
Sūreņu dzimta Vikikrātuvē |
Vairākas sugas tiek kultivētas kā krāšņumaugi.[2] Dažas Triplaris sugas nodrošina zāģmateriālus un malku.[3] Floridā no Coccoloba uvifera augļiem tiek gatavots un tiek komerciāli pārdots ievārījums.[4] Divu griķu (Fagopyrum) sugu sēklas tiek ēstas kā graudaugi vai tos izmanto miltu pagatavošanai. Rabarberi (Rheum rhabarbarum un tā hibrīdi) ir pārtikas produkts. Pļavas skābenes (Rumex acetosa) lapas ēd salātos vai kā lapu dārzeni.[5]
Tajā pašā laikā sūreņu dzimtā ir sastopamas dažas no visizplatītākajām nezālēm (invazīvajām sugām), piemēram, japānas dižsūrene.[3]