Rēzeknes vēsture
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285. gadam, kad Livonijas ordenis bijušajā Jersikas ķēniņvalsts pilskalnā uzcēla Rozitenes (Rositten) mūra pili, kas gandrīz 300 gadus bija ordeņa fogtejas centrs pie Novgorodas valsts, vēlāk Krievijas caristes robežām. Pilsētas tiesības ieguva 1773. gadā. 1836. gadā caur Rēzekni izbūvēja Pēterburgas—Varšavas šoseju, bet 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā Rēzekne kādu laiku bija LSPR galvaspilsēta. Rēzeknes atbrīvošanas operācijas rezultātā 1920. gadā Rēzekne kļuva par Latvijas Republikas Latgales kultūras un izglītības centru. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā Rēzekni gandrīz pilnībā nopostīja, pēc tam atjaunoja kā Latgales rūpniecības centru.