Pueblu kultūra
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pueblu kultūra ir Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju kultūra, kas izplatīta ASV dienvidaustrumos, galvenokārt tagadējos Arizonas un Ņūmeksikas štatos starp Riograndes un Kolorādo upēm. "Pueblu tautas", "pueblu ciltis" (no spāņu pueblo - "pilsēta", "ciemats", "tauta", kas attīstījies no latīņu populus - "cilvēki", "tauta") ir vienots nosaukums dažādās valodās runājošām tautām, kurām raksturīgas kopīgas kultūras un dzīvesveida iezīmes. Kad spāņu konkistadori 16.gs. pirmo reizi sastapās ar šī reģiona iedzīvotājiem, tie dzīvoja īpašās 5-6 stāvu dzīvokļveida ēkās pueblās. Mūsdienās joprojām 21 pueblā vai to apkārtnē dzīvo ap 35000 indiāņu, un lielai daļai to iedzīvotāju par galveno saziņas valodu saglabājas attiecīgās pueblas indiāņu valoda.
Pueblu valodas ir dažādas un pieder vairākām atšķirīgām valodu saimēm:
Pamatnodarbošanās bija zemkopība, audzēja kukurūzu, pupas, ķirbjus, saulgriezes, piparus. Tā kā Ņūmeksikas reģionā nav bagātīgi ūdens krājumi, pueblu indiāņi bija spiesti iemācīties zemkopībā izmantot minimālu ūdens daudzumu. Svarīga nozīme bija medniecībai un zvejniecībai.
Amatniecībā svarīgākās nozares bija aušana uz vertikālām austuvēm, bezripas keramika, vara apstrāde un sudraba rotu izgatavošana (pārņemta no spāņiem).
Pueblu tautas izmantoja ar spalvām, pērlītēm un zvērādu rotātas lūgšanas nūjas. Caur tām vērsās pie Radītāja un glabāja garu dotu garantiju, ka vienmēr tiks atrasts zemkopībai nepieciešamais ūdens; šādas nūjas izmantoja arī citas indiāņu tautas.
Tradicionālie reliģiskie kulti bija dabas spēku, saules, amatniecības kulti, totēmisms, kačinas kults. Kačinas ir ar maskām rotāti dejotāji, kas simbolizē garu pasauli.
Mūsdienās pueblu indiāņi skaitās piederīgi kādai no kristīgās pasaules reliģijām, tomēr liela daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus. Pagātnē viņi izrādīja sīvu pretestību kolonizatoru centieniem uzspiest kristietību. Tā, Popē vadītās sacelšanās laikā 1680.g. augustā no 33 franciskāņu misionāriem pueblu indiāņi nogalināja 21, bet galvenais sacelšanās iemesls bija spāņu mēģinājumi izskaust viņu reliģiju, aizliegt tradicionālās dejas un reliģiskos kultos izmantotās kačinas lelles.[1]
1700.g. beigās hopi nopostīja ciltsbrāļu apdzīvoto Avatovi pueblu, jo tās iedzīvotāji bija pieņēmuši kristietību. Uzbrucēji nogalināja visus vīriešus, bet sievietes un bērnus nometināja citās apmetnēs[2].
Tiek uzskatīts, ka pueblu indiāņi ir seno pueblu iedzīvotāju un mogolonu kultūru pēcteči. Šīs ir divas no trim galvenajām, pirmskolonizācijas laikā šajā reģionā dominējošajām kultūrām:
1539.g. notika mūka Marko de Nizas vadītās spāņu ekspedīcijas sastapšanās ar zuni indiāņiem. Tas bija spāņu pirmais kontakts ar pueblu iedzīvotājiem. Zuni mūka sūtni, melnādaino Estevaniko apsūdzēja spiegošanā un nogalināja, bet viņa indiāņu kalpotājus piespieda bēgt.[5]
1540.-42.g. caur pueblo zemēm izgāja Francisko Koronādo vadītā ekspedīcija. Kauju rezultātā pueblu tautas cieta lielus dzīvā spēka zaudējumus, bet spāņu prasības apgādāt ekspedīciju ar pārtiku un apģērbu bija smags slogs viņu trauslajai ekonomikai.
1582.-83.g. pētnieka Antonio de Espejo vadītās ekspedīcijas mērķis bija izveidot spāņu koloniju pueblu indiāņu teritorijā. To 16.gs. beigās un 17.gs. sākumā paveica Huans de Onate, pirmais Ņūmeksikas gubernators.
Spāņu likumi valdīja 80 gadus. 1680.g. 10. augustā uzliesmoja plaša pueblu sacelšanās. Zintnieka Popē vadībā pueblu indiāņi ķērās pie ieročiem un nogalināja ap 400 spāņu, bet pārējos 2000 jau līdz 21. augustam padzina no savas zemes. Viņi sagrāva visas katoļu baznīcas un iznīcināja jebkādas spāņu kultūras pēdas, ieskaitot krustus, mājlopus un augļu kokus. 1692.g. spāņi sāka atkarot sacelšanās laikā zaudētās teritorijas. Pēdējās pueblas padevās 17.gs. beigās, taču daudzi to iedzīvotāji rada patvērumu starp apačiem un navahiem, vai mēģināja pārcelties uz Lielajiem Līdzenumiem. Spāņi apsolīja turpmāk aizsargāt indiāņu tiesības, bet katoļu priesteri vairs necentās tiem uzspiest teokrātiju, ļaujot pueblu tautām piekopt savu tradicionālo reliģiju.[6]
Pueblu tautu mītnes jeb pueblas ir celtas no smilšakmens un jēlmateriāla. Katra apakšējā stāva jumts kalpo par nākamā stāva pagalmu. Savulaik pueblas pildīja arī cietokšņa funkcijas.
Pa kāpnēm caur jumta atveri var nokļūt "kivā", - apaļā telpā, kur indiāņi notur cilšu apspriedes un rīko reliģiskas ceremonijas.
Viena no slavenākajām pueblām ir Taosa. Tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Acīmredzot, tā bija celta starp m.ē. 1000. un 1450.gadu. Taosa ietilpst 384 km² lielā rezervātā un ir viena no noslēgtākajām un konservatīvakajām pueblu kopienām. 2006.g. dati liecina, ka no 1900 Taosas indiāņiem pueblā nepārtraukti dzīvo ap 150 cilvēku[7]. Krietni iespaidīgākas seno pueblas iedzīvotāju ēkas (Mesavērda, Čako kultūras vēsturiskais parks, Navaho nacionālais piemineklis u.c.) tika pamestas lielā sausuma laikos ap m.ē. 1300.g., daudzas no tām ir ASV aizsargājamie pieminekļi.
Latviešu valodā abās raksta sadaļā "Literatūra" minētajās grāmatās izmantoti divi hopi cilts vārdi - "kiva" un "kačina". Abi vārdi ir cieši saistīti ar pueblu kultūru, un, līdztekus citiem indiāņu izcelsmes vārdiem (kanoe, mokasīni, vigvams u.c.), tos var pieskaitīt pie latviešu valodas aizguvumiem:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
