Prizrenas līga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Prizrenas līga (albāņu: Besëlidhja e Prizrenit), oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga (albāņu: Lidhja për mbrojtjen e të drejtave te kombit Shqiptar), bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878. gada 10. jūnijā Prizrenas vecpilsētā, Osmaņu impērijas Kosovas vilājetā, un 1881. gadā tika fiziski likvidēta.
Četri Osmaņu impērijas vilājeti, uz kuriem pretendēja albāņi | |
Izveidots | 1878. gada 10. jūnijā |
---|---|
Līderis | Abdīls Frašeri |
Prizrenas nodaļas vadītājs | Iljass Dibra |
Gusiņes vadītājs | Gusiņes Ali pašā |
Gan Sanstefano līgumā, gan to pārskatošajā Berlīnes līgumā tika noteiktas valstu robežas teritorijās, kurās dzīvoja albāņi. Osmaņu Porta nespēja aizsargāt savas intereses šajā reģionā, kurā bija 70 procenti musulmaņu un kas bija lielā mērā lojāls tai. Šis stāvoklis piespieda albāņu līderus ne tikai organizēt vietējo pašaizsardzību, bet arī apsvērt autonomas administrācijas izveidi, kāda reģionā bija Serbijai, Moldāvijai un Valahijai pirms viņu neatkarības iegūšanas.[1]
Līga tika nodibināta 47 osmaņu, galvenokārt Kosovas, beju — vietējo administratoru, inteliģences, lieltirgotāju un feodālo līderu sanāksmē. Sākotnējā līgas pozīcija tika apliecināta dokumentā, kurš pazīstams kā Kararname, kura turku valodā rakstītais oriģināls mūsdienās ir nozaudēts. Ar šo dokumentu Kosovas albāņu līderi uzsvēra nodomu saglabāt un uzturēt Balkānos Osmaņu impērijas teritoriālo kopību, atbalstot to, un "cīnīties ar ieročiem, lai aizstāvētu albāņu teritoriju vienotību". Lai arī tajā nekas nebija teikts par reformām, skolām, autonomiju vai par albāņu apvienošanu vienā vilājetā, Abdīla Frašeri un citu nacionālistu ietekmē šī sākotnējā nostāja tika radikāli mainīta un izvērtās par albāņu autonomijas prasību un vēlāk par atklātu karu pret Osmaņu impēriju.