![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b6/Vespa_crabro_germana_05.jpg/640px-Vespa_crabro_germana_05.jpg&w=640&q=50)
Plēvspārņu kārta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Plēvspārņi ir viena no lielākajām kukaiņu klases (Insecta) kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi, par to liecina pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģenēzes viedokļa ir jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekiem.
Plēvspārņu kārta Hymenoptera (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
![]() Eiropas sirsenis (Vespa crabro) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
Iedalījums | |
| |
![]() |
Pēc vēdera un krūšu savienojuma veida plēvspārņus iedala divās apakškārtās — iežmauglapsenēs (Apocryta) un auglapsenēs (Symphyta). Auglapseņu vēderam ir plats pamats, bet iežmauglapsenēm vēdera un krūšu nodalījumus savieno tievs kātiņš, kas izveidojas no vēdera sašaurināta otrā posma.[1]
Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder abām apakškārtām. Nepilnīgas izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.