![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/79/Saturn_from_Hubble.jpg/640px-Saturn_from_Hubble.jpg&w=640&q=50)
Planētas gredzens
From Wikipedia, the free encyclopedia
Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē. Iespaidīgākā planētas gredzenu sistēma ir Saturnam. Arī pārējām Saules sistēmas milzu planētām (Jupiters, Urāns un Neptūns) ir savas gredzenu sistēmas.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/79/Saturn_from_Hubble.jpg/640px-Saturn_from_Hubble.jpg)
Dati liecina, ka, iespējams, Saturna pavadonim Rejai arī ir gredzeni.[1] Reja pagaidām ir vienīgais zināmais pavadonis ar gredzeniem.
Tiek uzskatīts, ka planētu gredzeni varēja izveidoties trijos veidos:
- no protoplanetārā diska materiāla, kurš atradās Rošē robežas ietvaros ap planētu un tādēļ nevarēja apvienoties, veidojot pavadoņus;
- no pavadoņa, kuru iznīcinājis milzīgs trieciens, atlūzām;
- no pavadoņa, kuru sagrāvis planētas gravitācijas spēks, atlūzām.
Vairums planētu gredzenu tiek uzskatīti par nestabiliem, tie var izjukt daudzu desmitu vai simtu miljonu gadu gaitā. Informācija, kuru sniedza Cassini kosmiskais aparāts, liecina, ka Saturna gredzeni var būt veidojušies pašos Saules sistēmas pirmsākumos, apmēram pirms 4,5 miljardiem gadu.[2]