Plūdmaiņas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē. Lielākajā daļā pasaules katru dienu ir divi plūdmaiņas cikli, kas sastāv no diviem paisumiem un diviem bēgumiem, bet ir vietas tikai ar vienu plūdmaiņu ciklu dienā. Plūdmaiņas ir iemesls ūdens līmeņa mainīgumam jūrās.
Par paisumu sauc ūdens līmeņa pacelšanos, bet par bēgumu — pazemināšanos.
Kaut arī Zemeslodei Saules pievilkšanās spēks ir aptuveni 200 reizes lielāks par Mēness pievilkšanās spēku, tomēr plūdmaiņas Mēness ietekmē ir divreiz stiprākas par tām, kuras ietekmē Saule. Tas ir tāpēc, ka plūdmaiņu stiprums ir atkarīgs nevis no ķermeņa gravitācijas lauka lieluma, bet no tā gradienta (nevienmērības). Palielinoties attālumam līdz gravitācijas lauka avotam, gradients samazinās ātrāk, nekā paša lauka lielums. Tā kā Saule ir 400 reizes tālāk no Zemes, nekā Mēness, tad arī plūdmaiņu spēks, ko izraisa Saule, ir mazāks.
Visaugstāko paisumu (18 metri) var novērot Fandi līcī Kanādas austrumu piekrastē Atlantijas okeānā pie Jaunskotijas. Stiprākā no plūdmaiņu straumēm pasaulē ir Saltstraumenas straume Norvēģijas ziemeļos.