Paragvaja

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (spāņu: República del Paraguay, guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América — Amerikas sirds^[2]

Šis raksts ir par valsti. Par upi skatīt rakstu Paragvaja (upe).

Paragvajas Republika República del Paraguay Paraguái Tavakuairetã
Karogs Ģerbonis
Devīze: Paz y justicia  (spāņu) "Miers un taisnība"
Himna: Paraguayos, República o Muerte  (spāņu)
Location of Paraguay
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Asunsjona 752) 25°16′S 57°40′W
Valsts valodas		spāņu valoda guarani valoda[1]
Valdība		Konstitucionāla prezidentāla republika
-	Prezidents	Santjago Penja
-	Viceprezidents	Pedro Alliana
Neatkarība		no Spānijas
-	Deklarēta	1811. gada 14. maijā
Platība
-	Kopā	406 752 km² (59.)
-	Ūdens (%)	2,3
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2005. gadā	6 158 000 (101)
-	Blīvums	15/km² (192.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$28,342 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$4555
Džini koef. (2002)		57,8 (augsts)
TAI (2007)		▼0,755 (vidējs) (95.)
Valūta		Paragvajas gvarani (PYG)
Laika josla		(UTC-4)
-	Vasarā (DST)	(UTC-3)
Interneta domēns		.py
ISO 3166-1 kods		600 / PRY / PY
Tālsarunu kods		+595

Vēsture

Paragvajas teritorijas izmaiņas pēc Trīskāršās alianses kara (1864–1870) un Čako kara (1932–1935).

1537. gadā spāņu iekarotāji Paragvajas pamatiedzīvotāju gvaranu teritorijā nodibināja Asunsjonas (no spāņu: Asunción — Debesbraukšana) pilsētu. No 1609. līdz 1767. gadam Paragvaju pārvaldīja jezuītu misionāri, vēlāk tā bija Spānijas Laplatas vicekaralistes daļa (1782–1811).

Pēc Spānijas Laplatas vicekaralistes iziršanas 1811. gadā Paragvaja pasludināja nepakļaušanos Buenosairesas valdībai un militāri pretojās iekļaušanai Apvienoto Laplatas provinču sastāvā. 1813. gadā tika deklarēta Paragvajas Republika, taču tikai 1842. gadā to starptautiski atzina citas valstis. Trīskāršās alianses karā (1864–1870) pret Argentīnu, Brazīliju un Urugvaju tā zaudēja daļu savas ziemeļu teritorijas Brazīlijai un dienvidaustrumu teritorijas (uz dienvidiem no Igvasu) Argentīnai. No 1932. līdz 1935. gadam Paragvaja uzvarēja Čako karā pret Bolīviju un paplašinājās uz ziemeļrietumiem.

Ekonomika

Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā).

Agrāra valsts, viena no lielākajām sojas audzētājām pasaulē. Lauksaimniecībā nodarbināti 31% iedzīvotāju. Audzē kokvilnu, cukurniedres, kukurūzu, tabaku, augļus. Gaļas-piena lopkopība. Kokmateriālu eksports.

Rūpniecība ražo cukuru, cementu, audumus.

Valsts bagāta derīgajiem izrakteņiem. To izstrāde lielāko tiesu ir citu valstu investoru ziņā. Piemēram, korporācija Anschutz (Kolorado, ASV) 1954. gadā ieguva tiesības iegūt minerālu resursus 61,71 tūkstošu kvadrātjūdžu platībā uz 40 gadiem, praktiski nemaksājot Paragvajā nekādus nodokļus.^[3]

Atsauces

1. Paraguay - Constitution, Article 140 About Languages, International Constitutional Law Project. Atjaunināts: 2007-12-03 (see translator's note) Arhivēts 2008. gada 5. decembrī, Wayback Machine vietnē.
2. Nation, 1976, Nov. 13, p. 488
3. Paraguay, corazón de América (1961. gada filma)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paragvaja.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)