Parīzes Dievmātes katedrāle
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Parīzes Dievmātes katedrāle (franču: Notre-Dame de Paris) ir katedrāle Parīzē, Francijā. Ievērojams agrīnās gotiskās arhitektūras paraugs. Romas katoļu baznīcas Parīzes arhibīskapijas galvenā baznīca un Parīzes arhibīskapa sēdeklis.
Parīzes Dievmātes katedrāle | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Parīze, Francija |
Koordinātas | 48.8530°N 2.3498°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Katedrāle |
Mantojuma apzīmējums | 1862 |
Mājaslapa |
www |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras tips | Baznīca |
Arhitektūras stils | Franču gotika |
Celtniecības sākums | 1163 |
Celtniecības beigas | 1345 |
Specifikācija | |
Garums | 128 m |
Platums | 69 m |
Augstums (maksimālais) | 69 m (2 torņi) |
Smailes | viena |
Smailes augstums | 90 m |
Parīzes Dievmātes katedrāli sāka celt 1163. gadā karaļa Luija VII valdīšanas laikā. To pabeidza vairāk kā pēc divsimt gadiem — 1345. gadā, bet arī turpmāk celtne tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem.
Fasāžu mākslinieciskajā izveidē liela loma ir skulpturālajam dekoram — statujām, ciļņiem, kas redzami ne vien frīzveida joslā, bet arī portālu timpanonos un starp portāliem. Plastiskajos rotājumos izmantotas ne vien cilvēka auguma formas, bet arī augu un ģeometriskais ornaments un fantastisku būtņu atveidi. Piemēram, ūdens notekas veidotas kā rīkles atpletuši pūķi, uz balustrādes tup akmens himēras.
Parīzes Dievmātes katedrālē esot 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst viduslaiku priekšstatam par pasaules modeli.[nepieciešama atsauce]
Parīzes Dievmātes katedrāle aprakstīta franču rakstnieka Viktora Igo (Victor Hugo) 1831. gadā izdotā romānā Notre dame de Paris. Tā zināma arī no latviešu komponista Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle".
2019. gada 15. aprīlī katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kurā tā ievērojami cieta.[1] Pēc rekonstrukcijas dievnama atvēršana plānota 2024. gada nogalē.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.