Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pirmās konstitūcijas laikmets (osmaņu turku: مشروطيت; turku: Birinci Meşrutiyet) bija vēstures posms Osmaņu impērijā, kad ar Kanûn-ı Esâsî (osmaņu-turku val. „pamatlikums”) izsludināšanu laikā no 1876. gada 23. novembra līdz 1878. gada 13. februārim pastāvēja konstitucionālās monarhijas valsts iekārta. Laikmets beidzās, kad sultāns Abdulhamids II apturēja osmaņu parlamenta darbību.
Vairāk informācijas Osmaņu impērijas vēsture, Laikmeti ...
Osmaņu impērijas vēsture | |
---|---|
Laikmeti | |
Bezvaldnieku laiks | |
Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets | |
Reformas 1. konstitūcijas laikmets | |
2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana | |
Aizvērt
Pirmajā konstitūcijas laikmetā nepastāvēja partiju sistēma. Parlaments tika uzskatīts kā forums tautas viedokļa paušanai, nevis vieta, kur veidot politiskās organizācijas un partijas. Ja salīdzina ar mūsdienu demokrātiskajām valsts iekārtām, osmaņu valsts iekārta bija salīdzinoši līdzīga konstitucionālai monarhijai, nevis patiesai tautas pārstāvniecībai.