![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Orion_Nebula_-_Hubble_2006_mosaic_18000.jpg/640px-Orion_Nebula_-_Hubble_2006_mosaic_18000.jpg&w=640&q=50)
Oriona miglājs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas. Tas ir spožākais difūzais miglājs[2] un ir redzams ar neapbruņotu aci. Miglājs ir ļoti liels, tas aizņem apmēram 85 x 60 loka minūtes lielu debess apgabalu (apgabals vienlīdzīgs apmēram 4 pilnmēnešiem). Oriona miglājs ir daļa no daudz lielāka Oriona molekulārā mākoņa kompleksa. Miglājs ir tuvākā vieta Zemei, kur „dzimst” jaunas zvaigznes.[4]
![]() | |
Novērojumu dati | |
---|---|
Epoha | J2000 |
Zvaigznājs | Orions |
Rektascensija | 05h 35m 16,5s[1] |
Deklinācija | -05° 23′ 23″[1] |
Raksturojums | |
Tips | emisijas miglājs |
Redzamie izmēri | 85′ × 60′[2] |
Redzamais spožums | 4,0 [2] |
Attālums |
414 ± 7 pc[3] 1350 ± 22 ly |
Rādiuss | ~15 ly [2] |
Oriona miglājs ir viens no visvairāk pētītajiem un fotografētajiem objektiem nakts debesīs.[5] Tas ir devis zinātniekiem daudz informācijas par zvaigžņu un planētu veidošanos no putekļu un gāzu mākoņiem. Oriona miglājā ir novēroti gan protoplanetārie diski, gan brūnie punduri. 1954. gadā Oriona miglājā atklāja Herbiga—Haro objektus.[6] Tie ir milzīgi (apmēram 10 reižu lielāki par Plutona orbītu ap Sauli) zvaigžņveida vielas sabiezinājumi, kurus parasti izmet T Tau tipa jaunas zvaigznes.[6] Šie objekti kustas ar milzīgu ātrumu, līdz pat 300 - 400 km/s.