From Wikipedia, the free encyclopedia
Oleksijs Arestovičs (ukraiņu: Олексій Миколайович Арестович; dzimis 1975. gada 3. augustā Dedoplisā Ckaro, Gruzijā) ir blogeris, aktieris, politiskais un militārais komentētājs.[1]
Oleksijs Arestovičs Олексій Миколайович Арестович | |
---|---|
Arestovičs 2022. gadā | |
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks | |
Amatā 2020. gada 1. decembrī — 2023. gada 17. janvārī | |
Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktgrupā | |
Amatā 2020. gada 28. oktobrī — 2022. gada 22. februārī | |
Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| |
Dzimšanas dati |
1975. gada 3. augustā Citelckaro, Gruzijas PSR, PSRS (tagad Gruzija) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Anastasija Hribanova |
Bērni | 3 |
Profesija | militārais eksperts, blogeris, aktieris, politiskais komentētājs |
Augstskola |
Svētā Akvīnas Toma teoloģijas zinātņu institūts Odesas Militārā akadēmija |
|
Oleksijs Arestovičs bija Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktgrupā situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos (2020—2022), Ukrainas delegācijas vadītāja padomnieks informācijas politikas jautājumos un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka ārštata padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos nacionālās drošības jomā un aizsardzībā (2020—2023).[2]
No 2022. gada 24. februāra Arestovičs kā Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks rīkoja brīfingus par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.[3]
Arestovičs atkāpās no amata 2023. gada 17. janvārī, sakarā ar sašutumu par viņa kļūdaino 14. janvāra paziņojumu, ka Krievijas raķetes ietriekšanos Dņipro pilsētas dzīvojamā ēkā izraisījis Ukrainas pretgaisa aizsardzības pretuzbrukums.[4]
Dzimis 1975. gada 3. augustā Citelckaro pilsētā, Gruzijā.[5] Vecākiem ir baltkrievu[6] un poļu[7] izcelsme. 1992. gadā Arestovičs absolvēja skolu Nr.178 Kijivā. Viņš iestājās Tarasa Ševčenko Kijivas valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. 1993. gadā viņš sāka darboties Kijivas teātra improvizāciju studijā Чорний квадрат,[8] un pameta augstskolu. 1990. un 2000. gados bija teātra Чорний квадрат aktieris. Filmējies reklāmās, spēlējis arī epizodiskās filmas 17 krievu un ukraiņu filmās, tai skaitā detektīvseriālā "Muhtars atgriežas".
Kopš 2000. gada Arestovičs vadījis psiholoģiskos seminārus un apmācības.[9] 2003. gadā iestājās krievu psihologa Absaloma Podvodnija autorskolā "Cilvēks starp cilvēkiem", kuru absolvēja 2010. gadā.[10] Viņš arī studējis Svētā Akvīnas Toma teoloģijas zinātņu institūtā Kijivā.
2007. gadā Arestovičs bija viens no filmu kompānijas Aegis Artist Group organizatoriem.[11] 2013. gadā piedalījās televīzijas kanāla ICTV šovā Навчіть нас жити kā ģimenes psihologs un raidījuma vadītājs.[12][13]
Arestovičs kļuva par aktīvu blogeri, viņam ir gandrīz 800 000 sekotāju Facebook[14] un vairāk nekā 950 000 vietnē Youtube. Saskaņā ar 2019. gadā Ukrainas televīzijas kanālā ICTV rīkoto aptauju viņš tika iekļauts Ukrainas 100 labāko blogeru sarakstā.[15]
Arestovičs beidzis Odesas Militāro akadēmiju, ieguvis militārā tulka diplomu.[10] No 1994. līdz 2005. gadam dienējis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Centrālajā izlūkošanas pārvaldē, ir rezerves pulkvežleitnants.[16][17]
Arestovičs kopš 2014. gada piedalījies kaujas vienību sagatavošanā Tautas rezerves programmas ietvaros,[18] organizējis labdarības fondu psiholoģiskā atbalsta sniegšanai militārpersonām konflikta zonā Ukrainas austrumos (2014—2017).[19]
No 2018. gada septembra līdz 2019. gada septembrim dienējis vides aizsardzības zonā pie Kramatorskas 72. mehanizētajā brigādē.[20] Pirms tam cīnījies brīvprātīgā kārtā, kopumā aizvadot 33 kaujas.
2020. gada 28. oktobrī Leonīds Kravčuks iecēla Oleksiju Arestoviču par informācijas politikas padomnieku Trīspusējā kontaktgrupā situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos[21][22][23] un Ukrainas delegācijas oficiālo pārstāvi Trīspusējā kontaktgrupā Minskas sarunās par Donbasa kara atrisināšanu.[22][24][25]
2020. gada 1. decembrī Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks iecēla Oleksiju Arestoviču par savu ārštata padomnieku stratēģiskās komunikācijas jautājumos valsts drošības un aizsardzības jomā.[26][27] Leonīds Kravčuks atzīmēja, ka Arestoviča kandidatūra tika izvēlēta viņa militārās pieredzes un redzējuma un nostājas dēļ Trīspusējās kontaktgrupas izskatāmajos jautājumos.[28]
Kopš 2022. gada 24. februāra Arestovičs kā Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks rīkoja brīfingus par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.[29][30]
2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktualizējās informācija par Arestoviča jau 2019. gadā izteikto pareģojumu par neizbēgamo karu ar Krieviju.[31]
2023. gada 14. janvārī Arestovičs paziņoja, ka sprādzienu Dņipro pilsētā, kas izraisīja daudzstāvu dzīvojamās ēkas iznīcināšanu (kurā gāja bojā vairāk nekā 40 cilvēki[4]), izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzības pretuzbrukums. To nekavējoties izmantoja Krievijas propoganda, noliedzot, ka Krievija veikusi triecienu pa dzīvojamo ēku. 2023. gada 16. janvārī Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Arestoviča 14. janvāra skaidrojums par notikušo Dņipro apliecina, ka vainojama Ukraina.[32] Arestovičs par savu paziņojumu atvainojās nākamajā dienā, bet pēc pāris stundām atsauca savu atvainošanos.[33] Ukrainas oficiālā nostāja par traģēdiju Dņipro bija, ka dzīvojamā ēkā trāpījusi Krievijas raidīta tāldarbības pretkuģu raķete H-22.[34] Cilvēki, kas bija atradušies ēkā, arī noraidīja Arestoviča notikumu versiju.[35] Tajā pašā dienā vairāki Ukrainas parlamenta deputāti gatavoja kolektīvu aicinājumu Ukrainas Drošības dienestam saistībā ar Arestoviča 14. janvāra paziņojumiem.[36] Pēc plaši izskanējušā sašutuma par Arestoviča komentāriem viņš 2023. gada 17. janvārī atkāpās no amata.[37] Ukrainas prezidenta kanceleja apmierināja viņa lūgumu par atkāpšanos tajā pašā dienā.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.