Nomierināšanas politika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem.[1] Vēsturē termins iegājis, lai raksturotu Lielbritānijas un Francijas valdību ārpolitiku attiecībā uz Vāciju un Itāliju laika posmā no 1935. līdz 1939. gadam.[2] Vēlāk šis termins bieži lietots negatīvā nozīmē, lai vai nu attaisnotu stingru politiku (ieskaitot militāra spēka lietošanu), vai lai kritizētu nomierinošas politikas piekritējus.