Nogaju orda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nogaju orda (baškīru: Нуғай Урҙа, kazahu: Ноғай Ордасы; nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634). Galvaspilsēta Saraičika (tatāru: Sarayçıq — 'mazā Saraja') atradās 50 km no tagadējās Atirau Jaikas upes lejtecē, kas bija karavānu tranzīta punkts Melnās jūras un Vidusāzijas tirdzniecībā.
Ordu apdzīvoja tatāru klejotāju ciltis mangiti, kungrati (XV gs. otrajā pusē sevi sāka dēvēt par nogajiem), kipčaki, baškīri u.c. tjurku un mongoļu ciltis. Pamatnodarbošanās bija lopkopība, tirdzniecības karavānu apsardze, tranzīta tirdzniecība.