From Wikipedia, the free encyclopedia
Nitrēšana ir nitrogrupu ievadīšana molekulās (parasti organiskajos savienojumos). Nitrējot iegūst nitrosavienojumus un slāpekļskābes esterus. Šādā veidā iegūtās vielas parasti vai nu ir sprāgstvielas, vai arī tās var izmantot par sprāgstvielu komponentiem.
Nitrēšanai parasti lieto nitrējamo organisko izejvielu, slāpekļskābi un ūdens atņēmējvielu. Parasti par ūdens atņēmējvielu lieto sērskābi, taču atsevišķiem procesiem tā ir par vāju, vai par skābu. Nitrējot acidofobus savienojumus (daudzi heterocikli, heksogēns, furacilīns), nevar lietot sērskābi, jo tā sagraus molekulas struktūru, tur parasti lieto acetanhidrīdu. Ja savienojumā jāievada ļoti daudzas nitrogrupas, pēdējām nitrogrupām vajag ļoti spēcīgu nitrēšanas aģentu, parasti tam lieto oleumu (sērskābes anhidrīda šķīdumu sērskābē), bet dažreiz lieto fosfora pentoksīdu (fosforskābes anhidrīdu).
Nitrēšanas reakcijas parasti nav selektīvas, un tajās veidojas dažādu nitrēšanas pakāpes produktu maisījums.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.