Nieres
From Wikipedia, the free encyclopedia
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās. Ar urīnu no organisma izdalās vairāk nekā 80% vielmaiņas galaproduktu. Nieres piedalās ūdens — sāļu maiņā un ārpusšūnu šķidruma daudzuma regulēšanā, nodrošinot skābju un sārmu līdzsvaru organismā. Diennaktī veidojas apmēram 1—1,5 l urīna. Nieres izstrādā arī renīnu, kas piedalās asinsspiediena regulācijā, eritropoetīnus, kas veicina eritrocītu veidošanos, aktivē D vitamīnu utt. Nieres izmēri ir 12 x 6 x 4 cm.
Nieres | |
---|---|
Cilvēka nieres, skats no mugurpuses, mugura noņemta | |
Detaļas | |
Artērija | a. renalis |
Vēna | vv. renales |
Nervs | plexus renalis |
Identifikatori | |
Latīņu | Ren |
Grieķu | Nephros |
MeSH | D007668 |
TA98 | A08.1.01.001 |
TA2 | 3358 |
FMA | 7203 |
Anatomiskā terminoloģija |
Nieres atrodas vēdera dobuma mugurējā pusē aiz vēderplēves. Katru nieri apasiņo nieres artērija, bet prom no tās asinis aiznes nieres vēna. Katra niere izvada urīnu pa savu urīnvadu līdz urīnpūslim.
Nieru fizioloģija pēta nieru funkcijas, bet nefroloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar nieru slimību pētīšanu un ārstēšanu. Biežākās nieru saslimšanas ir nefrītiskais un nefrotiskais sindroms, nieru cistas, akūts nieru bojājums, urīnceļu iekaisums, nefrolitiāze (nierakmeņi) un urīnceļu nosprostojums (obstrukcija).[1] Biežākais nieru audzējs, kas skar pieaugušos, ir nieru šūnu karcinoma. Procedūru, ko sauc par nefrektomiju (nieres izgriešanu), veic gadījumos, kad nieres skar lieli audzēji un cistas.
Par nieru funkcijām spriež, nosakot glomerulu (nieru kamoliņu) filtrācijas ātrumu — ja tas ir samazināts, tas liecina, ka nieres neveic filtrācijas funkciju un organismā uzkrājas toksiski vielmaiņas galaprodukti. Ja nieru funkcija ir samazināta, tiek veikta dialīze vai nieru transplantācija.