Nalsene
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nalsene (latīņu: terra Nalsen) vai Nalšija (lietuviešu: Nalšia, baltkrievu: Нальшчаны) bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13. gadsimtā pieminēta Atskaņu hronikas un Nestora hronikas tekstos.
Pēc Mindauga kristīšanās viņš 1255. gadā atteicās no Nalsenes zemes daļas (Maleisines) par labu Rīgas arhibīskapam. Dāvinātās Sēlijas zemes dienvidu robeža gāja pa Sventas (tagad Šventojas) upi, Latuvas upi, Lavenas upi līdz Mūsas upei.
Pēc Mindauga nogalināšanas Nalsene bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pēc Žalgires kaujas 15. gadsimtā iekļauta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.