![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e6/Monocytes%252C_a_type_of_white_blood_cell_%2528Giemsa_stained%2529.jpg/640px-Monocytes%252C_a_type_of_white_blood_cell_%2528Giemsa_stained%2529.jpg&w=640&q=50)
Monocīti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem. Monocīti ir lielākie leikocīti.[1] Tie pieder pie nespecifiskās imūnās sistēmas daļas visiem mugurkaulniekiem, ieskaitot zīdītājus (arī cilvēkus), putnus, rāpuļus un zivis. Monocītiem ir amēbveida forma un to citoplazma ir bagāta ar dažādām granulām. To kodols ir pupveida un nesegmentēts, tādēļ monocītus pieskaita pie mononukleārajiem leikocītiem. Monocīti veido 2-10% no visiem leikocītiem cilvēka ķermenī. To galvenā funkcija ir imunitātes nodrošināšana. Saņemot iekaisuma signālmolekulas, tie virzās uz iekaisuma perēkli (8-12h) un diferencējas lielākoties par makrofāgiem un dendrītiskajām šūnām. Puse no monocītiem atrodas liesā.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e6/Monocytes%2C_a_type_of_white_blood_cell_%28Giemsa_stained%29.jpg/640px-Monocytes%2C_a_type_of_white_blood_cell_%28Giemsa_stained%29.jpg)