From Wikipedia, the free encyclopedia
Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (rumāņu: Republica Autonomă Sovietică Socialistă Moldovenească, moldāvu: Република Аутономэ Советикэ Cочиалистэ Молдовеняскэ, ukraiņu: Молдавська Автономна Радянська Соціалістична Республіка, krievu: Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика) pastāvēja Ukrainas PSR sastāvā no 1924. gada 7. marta. Oficiāli izveidota 1924. gada 12. oktobrī un beidza pastāvēt 1940. gada 2. augustā, kad to sadalīja, iekļaujot Ukrainas PSR un jaunizveidotās Moldāvijas PSR sastāvā.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vēsturiskais fakts par no Rumānijas Karalistes teritorijas nodalītas padomju autonomās republikas pastāvēšanu, kurā moldāvi nebija lielākā iedzīvotāju etniskā grupa, lielā mērā izraisīja pašpasludinātās Piedņestras Moldāvu Republikas izveidošanos 1990. gadā.
Autonomās republikas izveidošanu ierosināja grupa boļševiku bēgļu no Rumānijai pievienotās Moldāvijas Demokrātiskās Republikas. Moldāvu autonomajai republikai bija jākalpo kā labākas padomju dzīves paraugam „apspiestās” Besarābijas iedzīvotājiem, kā arī jādemonstrē PSRS nesamierināšanos ar Besarābijas pievienošanu Rumānijai.
Lai arī autonomās republikas faktisko robežu ar Rumāniju veidoja Dņestra, tā noteica savas robežas pa Prutas un Donavas upēm, tādējādi saglabājot pretenzijas uz Besarābijas teritoriju, ko PSRS uzskatīja par nelikumīgi okupētu.
Moldāvijas APSR izveidoja no teritorijām, kas iepriekš bija daļa no Ukrainas PSR Odesas un Podolijas guberņu zemēm. Tā veidoja divus procentus no tā laika Ukrainas PSR teritorijas un iedzīvotāju skaita.
Autonomā republika bija 8288 km2 liela. Izveidošanas laikā tajā dzīvoja ap 400 000 cilvēku, bet 1939. gadā 599 150 iedzīvotāju. No 1924.-1928. gadam galvaspilsēta bija Balta, bet no 1929.-1940. gadam galvaspilsēta bija Tiraspole. Administratīvi teritorija bija sadalīta 11 rajonos.
1926. gadā nedaudz vairāk par 48% republikas iedzīvotāju bija ukraiņi, bet moldāvi bija ap 30%. 1939. gadā ukraiņi bija jau 50,7% un moldāvi 28,5%. Pārējo iedzīvotāju lielākās grupas bija krievi un ebreji.
Dņestras kreisā krasta teritorija jau kopš 1791. gada 29. decembra Jasu miera līguma starp Osmaņu un Krievijas Impērijām bija iekļauta Krievijas sastāvā un tajā 1803. gadā izveidoja Hersonas guberņu. Tā vēsturiski nekad nebija bijusi Moldāvijas sastāvā, taču Dņestras piekrastes apgabalos gandrīz 50% iedzīvotāju bija moldāvi, kas 1917-1918. gadā bija vēlējušies pievienoties Moldāvijas Demokrātiskajai Republikai. Pēc Besarābijas pievienošanās Rumānijai, daudzi boļševiku un sociālistu atbalstītāji bēga uz upes otru krastu, kur veidojās padomju vara.
Sākoties PSRS industrializācijai, republikas teritorijā ieradās aizvien vairāk ukraiņu un krievu strādnieku. 1929. gadā sākās kulaku deportācijas. Kolektivizāciju vardarbīgi īstenoja ātrāk nekā pārējā Ukrainā un to pabeidza jau 1931. gada vasarā. Lai to panāktu, 2000 „kulaku” ģimenes deportēja uz Kazahstānu. 1932.-33. gada Ukrainas Holodomora laikā tūkstošiem iedzīvotāju centās šķērsot Dņestru un aizbēgt uz Rumāniju. 1932. gada 23. februārī pie Olanešti ciemata robežsargi nošāva 40 bēgļus, kas centās bēgt uz Rumāniju pāri aizsalušajai upei. Bada laikā miruši vismaz 20 000 iedzīvotāju, apmēram tikpat daudzi aizbēga uz Rumāniju.
.svg)
.svg)
PSRS aizsāka atsevišķas moldāvu tautas un valodas koncepta popularizēšanu. Rakstībā ieviesa kirilicu, pretēji rumāņu lietotajam latīņu alfabētam. Padomju varas iestādes uzskatīja, ka modernā rumāņu valoda ir aizguvusi pārāk daudz vārdu no franču valodas, tādējādi padarot to par buržuāziskās elites valodu, kas nav saprotama zemniekiem un Moldāvijā dzīvojošajām etniskajām minoritātēm (ukraiņiem un krieviem).
Lai pastiprinātu atšķirības no Rumānijā lietotās rumāņu valodas, PSRS teritorijā par pamatu moldāvu valodai izmantoja vietējos Piedņestras dialektus, tos papildinot ar rusicismiem.
Pēc Molotova—Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu parakstīšanas Besarābija nonāca PSRS interešu sfērā. Tādēļ Padomju Savienības valdība 1940. gada 26. jūnijā izvirzīja ultimātu Rumānijai ar draudiem sākt karu. 28. jūnijā Sarkanā armija okupēja Besarābiju un ziemeļu Bukovinu.[1] Lielākajā Besarābijas teritorijas daļā izveidoja Moldāvijas PSR, bet Budžakas teritoriju iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. 1940. gada 2. augustā likvidēja Moldāvijas APSR, tās Piedņestras rajonus iekļaujot Moldāvijas PSR bet austrumu rajonus, kuros pārsvarā dzīvoja ukraiņi, iekļāva Ukrainas PSR sastāvā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.png)
