Modris Lujāns

Modris Lujāns (dzimis 1964. gada 5. februārī Rīgā, miris 2022. gada 24. augustā)^[2][3] bija Latvijas politiķis, bijis 6. un 7. Saeimas deputāts un Rīgas domes deputāts.

Modris Lujāns
Saeimas deputāts
Dzimšanas dati	1964. gada 5. februārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Miršanas dati	2022. gada 24. augustā (58 gadu vecumā)
Tautība	latvietis[1]
Politiskā partija	LSP (līdz 1997) TSP (1997—2004) KP (2004—2008) LPP/LC (2008—2011)

Biogrāfija

M. Lujāns 1982. gadā pabeidza Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolu.^[1] 1980. gados strādājis VEF par atslēdznieku. Bijis Komjaunatnes biedrs.

1987. gadā sācis aktīvu darbību neatkarīgajās arodbiedrībās.

Politiskā darbība

1988. gada 14. jūnijā notika mītiņš, kurā M. Lujāns ieradās ar plakātu, uz kura bija uzraksts "Lāsts tautu slepkavām" un Staļina, Molotova un Ribentropa attēli, kā arī uzraksts "Nē kangariem" un Latvijas Komunistiskās partijas vadītāju attēli. Lujāns plakātu turēja aptuveni desmit minūtes un tad to noslēpa. Mēnesi vēlāk prokuratūra uzsāka krimināllietu pret viņu par "sevišķi bezkaunīgu huligānismu", kā arī "apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu par partijas un valsts vadītājiem". Saistībā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.^[4] Krimināllietā M. Lujāns tika attaisnots un tika dēvēts par pirmo PSRS politieslodzīto, kuru apcietināja, taču no ieslodzījuma atbrīvoja vēl pirms tiesas un tiesas zālē attaisnoja.^[5]

Atmodas laikā neiesaistījās Latvijas Tautas frontē, pamatojot ar to, ka organizācijā tiek uzņemti bijušie komunisti.

1991. gadā M. Lujāns tika ievēlēts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas deputātu padomē. 1992. gadā kļuva par Latvijas Strādnieku neatkarīgo arodbiedrību asociācijas izpilddirektoru. 1993. gadā M. Lujāns parakstījis uzsaukumu par Latvijas nepilsoņu organizācijas dibināšanu.

1994. gada pašvaldību vēlēšanās M. Lujāns tika ievēlēts Rīgas domē no "Līdztiesības" saraksta. Gadu vēlāk viņš piedalījās Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts 6. Saeimā no Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) saraksta,^[1] darbojās "Līdztiesības" Saeimas frakcijā. 1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās M. Lujāns kopā ar Aleksandru Bartaševiču virzīja ieslodzītā Alfrēda Rubika kandidatūru. LSP un "Līdztiesības" frakcijai Saeimā ne vienmēr bija nepieciešamais biedru skaits (5) tādēļ aptuveni gadu M. Lujāns bija ārpus frakcijām. 1997. gadā viņš izstājās no LSP un "Līdztiesības" Saeimas frakcijas, un pievienojās Tautas saskaņas partijai (TSP). Darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.^[1]

1998. gadā M. Lujāns tika ievēlēts 7. Saeimā no TSP saraksta.^[6] Viņš bija Saimnieciskās komisijas sekretārs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs.^[6] 2002. gadā viņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no PCTVL saraksta, taču netika ievēlēts. Neilgi pirms 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanām M. Lujāns pameta TSP un pievienojās Konservatīvajai partijai, taču Eiropas Parlamentā netika ievēlēts. 2005. gadā kandidēja pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts Rīgas domē no apvienības "Dzimtene" un Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta. 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās apvienības "Dzimtene" saraksta, taču netka ievēlēts.^[7]

Pēc tam, kad Konservatīvā partija 2008. gadā tika likvidēta, M. Lujāns pievienojās LPP/LC partijai un frakcijai. 2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Pēc LPP/LC pašlikvidācijas 2011. gadā kandidējis 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās no kustības "Par neatkarīgu Latviju!" un kustības "Solidaritāte" kopējā saraksta, taču saraksts nepārvarēja procentu barjeru.^[8] Līdzīgu rezultātu sasniedza arī M. Lujāna pārstāvētais kustības "Par neatkarīgu Latviju!" saraksts 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās.

Privātā dzīve

Modris Lujāns bijis divreiz precējies.^[6][7]

Atsauces

1. «Modris Lujāns». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.06.22.
2. «Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-26.
3. «Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
4. Kristīne Lapsa, Lato; Metuzāls, Sandis un Jančevska. «9. sērija. Pats pēdējais padomju disidents». Apollo, 2007. gada 4. janvārī. Skatīts: 2011. gada 22. jūnijā.^{[novecojusi saite]}
5. «Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-27.
6. «Modris Lujāns». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011.06.22.
7. «Modris Lujāns». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2011.06.22.
8. «Modris Lujāns». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2013.07.25.^{[novecojusi saite]}