Merva (turkmēņu: Merw, persiešu: مرو), dažādos vēstures periodos arī Aleksandrija, Margiānas Antiohija un Marvalsahidžana (Marw al-Shāhijān) bija viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām senajā Zīda ceļā pie Murgapas upes iekšējās deltas. Pilsētas drupas (faktiski vairāku pilsētu drupas no dažādiem periodiem) mūsdienās atrodas Turkmenistānā, 30 kilometrus uz austrumiem no mūsdienu Mari pilsētas.

Ātrie fakti Atrašanās vieta, Koordinātas ...
Merva
Merw
Thumb
Mervas drupas no putna lidojuma
Thumb
Merva
Merva
Thumb
Merva
Merva
Atrašanās vieta Valsts karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna, Mari velajets, Bairamali
Koordinātas 37°39′46″N 62°11′33″E
Vēsture
Dibināšana pirms 30. gadsimts p.m.ē.
Pamešana 13. gadsimtā nopostīta (19. gadsimta sākumā pamesta pilnībā)
Periodi Senie laiki
Piezīmes
Stāvoklis arheoloģisks piemineklis
Oficiālais nosaukums: Valsts vēstures un kultūras parks "Senā Merva"/State Historical and Cultural Park "Ancient Merv"
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iii
Iekļauts 1999 (23. sesija)
Aizsardzības nr. 886
Valsts Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
Reģions Āzija un Okeānija
Aizvērt

Mervas oāzē cilvēka apdzīvotības pēdas atklātas no 30. gadsimta p.m.ē. Ahemenīdu impērijas laikā tā bija Margiānas satrapijas centrs. Vēlākos gados to kontrolēja arābi, seldžuki (tā 1118. līdz 1153. gadam tā bija Seldžuku impērijas austrumu galvaspilsēta) un Sefevīdi. 12. un 13. gadsimtā Merva bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju. 1221. gadā mongoļi Čingishana dēla Toluja vadībā nopostīja pilsētu, sistemātiski nogalinot visus iedzīvotājus. Pēc dažu vēsturnieku domām nogalināto skaits varētu būt ap miljons cilvēku. Kaut arī 15. gadsimtā pilsēta tika atjaunota, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta.

1999. gadā Mervas pilsētas atliekas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Attēlu galerija

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.