Megarīda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Megarīda (sengrieķu: Μεγᾰρίς) bija neliels vēsturisks apgabals Centrālajā Grieķijā, kas dienvidrietumos piekļāvās Korintas šaurumam un robežojās ar Korintiju, ziemeļaustrumos robežojās ar Atiku, bet ziemeļrietumos ar Boiotiju. Rietumos Megarīdu apskalo Alkionīdas līcis (Korintas līča daļa), bet dienvidaustrumos Saroniks. Austrumos pretī Megarīdai atrodas Salaminas sala. Atrašanās starp Korintas un Saronikas līčiem, deva tai priekšrocību piekļūt divām jūrām. Jūra bija vienīgā megariešu izeja, jo uz sauszemes tos norobežoja vareni kaimiņi – atēnieši austrumos un korintieši rietumos. Šī dzīves telpas šaurība mudināja tos veidot tālas kolonijas, galvenokārt, Austrumtrāķijā, Propontīdā (Marmora jūrā), Pontā (Melnajā jūrā), kā arī Sicīlijā.