Masļeņica
From Wikipedia, the free encyclopedia
Masļeņica (krievu: Мaсленица, ukraiņu: Масниця, baltkrievu: Масленіца — 'sviesta nedēļa') ir nedēļu (vai trīs dienu) ilgi austrumslāvu svētki pirms Lielā gavēņa,[1] kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu.[2]
Ātrie fakti Oficiālais nosaukums, Atzīmē ...
Masļeņica | |
---|---|
Krievu gleznotāja Borisa Kustodjeva 1919. gada glezna „Masļeņica” Īzaka Brodska muzejā Sanktpēterburgā | |
Oficiālais nosaukums | Masļeņica |
Atzīmē | krievi, ukraiņi un baltkrievi |
Paražas | dažādu miltu izstrādājumu cepšana, ciemošanās, pikošanās, braukšana ar kamanām, pārģērbšanās |
Datums | nedēļu pirms Lielā gavēņa (2019. gadā no 4. līdz 10. martam) |
Biežums | Katru gadu |
Aizvērt
Par Masļeņicu sauca arī salmu lelli ar pankūku vai pannu rokā, ko svētku noslēgumā auglības veicināšanas rituālā sadedzināja, noslīcināja vai saplēsa un apglabāja.[2]
No 2010. gada 8. līdz 14. februārim Krievijā notika aptuveni 500 dažādi ar Masļeņicu saistīti pasākumu, un saskaņā ar socioloģijas aptaujām Masļeņicu svinēja aptuveni 80% Krievijas iedzīvotāju.[3]