Grāfs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Grāfs (vācu: Graf) bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu comes (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. Romas impērijā (piemēram, comes sacrarum largitionum — 'galvenais mantzinis').
Viduslaikos grāfs bija valsts administratīvās vienības — grāfistes, palatināta — suverēns, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.
Franku karalis Kārlis II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijā grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija Earl (no skandināvu jārla), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).